Latvijas Banka uzlabojusi ekonomikas prognozes, pazemināta inflācijas prognoze

Beidzamo nedēļu laikā sekojot līdzi aktuālajam banku nozarē un lielu banku grūtībām, aktualizējas jautājumi par mūsu pašu finanšu drošību. Vai mani ieguldījumi ir drošībā gadījumā, ja (tfu tfu tfu!) banka nonāk grūtībās?

Pēc vairākiem gadiem pērn atkal aktuāls kļuva termiņnoguldījums jeb depozīts, jo, Eiropas Centrālai bankai palielinot procentu likmes, sāka pieaugt arī noguldījumu procentu likmes. Lielākā daļa aptaujāto jeb 43% Latvijas iedzīvotāju neplāno noguldīt savus līdzekļus termiņnoguldījumā vai nav par to domājuši (17%), liecina Luminor bankas veiktā iedzīvotāju aptauja.* Tomēr tie iedzīvotāji, kuriem ir šāda interese, vēlētos noguldīt uz ilgākiem termiņiem.

Tirgus dalībnieki bažījas par to, ka vadzis kaut kad lūzīs. Matemātiski viss ir vienkārši. Kad izdevumi (te būtiska loma procentu likmju kāpumam) aug straujāk par ieņēmumiem (algu kāpums, kam tāds ir, noteikti atpaliek no inflācijas), tad ik pa laikam saskaitot abus rādītājus rezultātu tendence ir negatīva un tas nevar ilgi turpināties bez sekām, jeb izdevumu mazināšanas. Turpinājumā aktuālajās pārdomās dalās Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs.

Investīciju pasaulē bieži dzirdētais teiciens — “neliec visas olas vienā grozā” — trāpīgi raksturo vienu no ieguldīšanas pamatprincipiem: nepieciešamību diversificēt ieguldījumus. Tā nav tikai teorija — diversifikācija gadu gaitā ir pierādījusi sevi kā efektīvu rīcību praksē. Tā var palīdzēt pasargāt kapitālu finanšu tirgu svārstību laikā un vienlaikus piedāvā iespēju optimizēt peļņu ilgtermiņā. Viens no nesenākajiem piemēriem tam ir pēdējo mēnešu tirgus svārstības — kamēr ASV uzņēmumu akciju vērtība kritās, citos reģionos tika novērots kāpums.