2023. gada sākumā Eiropā ir labāka situācija, nekā tika prognozēts rudenī
Eiropas Komisija publiskojusi aktuālās ekonomikas prognozes, kurās tiek paredzēts, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomika izvairīsies no recesijas, taču šķēršļi saglabājas. Kādi būs tuvākie mēneši?
Ir pagājis gandrīz gads, kopš Krievija sāka agresijas karu pret Ukrainu, un ES ekonomika 2023. gadā sākumā ir labākā situācijā, nekā tika prognozēts rudenī. Saskaņā ar ziemas starpposma prognozi izaugsme šogad varētu sasniegt 0.8% ES un 0.9% eirozonā. Patlaban izskatās, ka abas valstu grupas tomēr izvairīsies no tehniskās recesijas, kas tika prognozēta gadu mijā. Šī prognoze arī paredz nedaudz mazāku inflāciju gan 2023., gan 2024. gadā.
Āzijas akcijas kritās un dolāra kurss pirmdien pieauga, investoriem šonedēļ gaidot svarīgu datu publicēšanu, tostarp ASV patēriņa cenu datus, kas varētu apstiprināt, ka cīņa ar inflāciju nebūt nav beigusies.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagarde) uzskata, ka eirozonas ekonomika šogad būs daudz spēcīgāka nekā šobrīd daudzi pasaules ekonomisti biedē. Šobrīd pieaug cerības, ka valstīm izdosies izvairīties no sāpīgas recesijas.
Ekonomiskā aktivitāte ASV pēdējās nedēļās joprojām ir vāja, teikts Federālo rezervju sistēmas (FRS) trešdien publiskotajā ziņojumā, kurā prognozēta pieticīga izaugsme tuvākajos mēnešos.
Investīciju pasaulē bieži dzirdētais teiciens — “neliec visas olas vienā grozā” — trāpīgi raksturo vienu no ieguldīšanas pamatprincipiem: nepieciešamību diversificēt ieguldījumus. Tā nav tikai teorija — diversifikācija gadu gaitā ir pierādījusi sevi kā efektīvu rīcību praksē. Tā var palīdzēt pasargāt kapitālu finanšu tirgu svārstību laikā un vienlaikus piedāvā iespēju optimizēt peļņu ilgtermiņā. Viens no nesenākajiem piemēriem tam ir pēdējo mēnešu tirgus svārstības — kamēr ASV uzņēmumu akciju vērtība kritās, citos reģionos tika novērots kāpums.