2023. gada sākumā Eiropā ir labāka situācija, nekā tika prognozēts rudenī
Eiropas Komisija publiskojusi aktuālās ekonomikas prognozes, kurās tiek paredzēts, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomika izvairīsies no recesijas, taču šķēršļi saglabājas. Kādi būs tuvākie mēneši?
Ir pagājis gandrīz gads, kopš Krievija sāka agresijas karu pret Ukrainu, un ES ekonomika 2023. gadā sākumā ir labākā situācijā, nekā tika prognozēts rudenī. Saskaņā ar ziemas starpposma prognozi izaugsme šogad varētu sasniegt 0.8% ES un 0.9% eirozonā. Patlaban izskatās, ka abas valstu grupas tomēr izvairīsies no tehniskās recesijas, kas tika prognozēta gadu mijā. Šī prognoze arī paredz nedaudz mazāku inflāciju gan 2023., gan 2024. gadā.
Āzijas akcijas kritās un dolāra kurss pirmdien pieauga, investoriem šonedēļ gaidot svarīgu datu publicēšanu, tostarp ASV patēriņa cenu datus, kas varētu apstiprināt, ka cīņa ar inflāciju nebūt nav beigusies.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagarde) uzskata, ka eirozonas ekonomika šogad būs daudz spēcīgāka nekā šobrīd daudzi pasaules ekonomisti biedē. Šobrīd pieaug cerības, ka valstīm izdosies izvairīties no sāpīgas recesijas.
Ekonomiskā aktivitāte ASV pēdējās nedēļās joprojām ir vāja, teikts Federālo rezervju sistēmas (FRS) trešdien publiskotajā ziņojumā, kurā prognozēta pieticīga izaugsme tuvākajos mēnešos.
Pensiju temats daudziem ir skaudrs, turklāt jaunāka gadagājuma cilvēkiem – maz aktuāls un šķietami sarežģīts. Drūmā aina ar Latvijas iedzīvotāju (ne)krāšanas paradumiem, sabiedrības novecošanu un faktu, ka šobrīd trešdaļa Baltijas pensionāru ir pakļauti nabadzības riskam, ir jāmaina, taču tas prasa arī katra nākotnes pensionāra iesaisti un rīcību jau šodien. Nereti paradumu maiņai ceļā stājas pašu aizspriedumi un dažādi mīti. Bet vai tajos ir arī kāds patiesības grauds?