Pasaules akciju indekss piektdien turpināja kristies un ir mīnusos otro nedēļu pēc kārtas, ko izraisīja centrālo baņķieru brīdinājumi, ka procentu likmes saglabāsies augstākas ilgāku laiku. Gaidāma liela nepastāvība.
Investori, kas domāja, ka 2023. gadā varēs vērot likmju samazināšanu, šonedēļ tika sarūgtināti, jo Federālās rezervju sistēmas priekšsēdētājs Džeroma Pauela (Jerome Powell) un viņa Eiropas kolēģe Kristīne Lagarda (Christine Lagarde) apliecināja, ka plāno saglabāt konsekvenci cīņā par inflācijas ierobežošanu.
Galvenie ASV indeksi nestabilajā tirdzniecībā trešdien kritās pēc tam, kad Federālā rezervju sistēma (FRS) septīto un pēdējo reizi 2022. gadā paaugstināja procentu likmes.
Āzijas akcijas šodien pieauga, obligācijas bija stabilas un dolāra kurss kritās pēc tam, kad dati liecināja, ka inflācija ASV novembrī samazinājās, vairojot cerības, ka ir sasniegts maksimums un procentu likmju kāpums 2023. gadā palēnināsies.
Federālā rezervju sistēma (FRS) vakar paaugstināja procentu likmes par 0.50 procentpunktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2007. gada. Likmes paaugstināšana nobīdīs FRS bāzes likmi jaunā diapazonā - no 4.25% līdz 4.5%.
Investīciju pasaulē bieži dzirdētais teiciens — “neliec visas olas vienā grozā” — trāpīgi raksturo vienu no ieguldīšanas pamatprincipiem: nepieciešamību diversificēt ieguldījumus. Tā nav tikai teorija — diversifikācija gadu gaitā ir pierādījusi sevi kā efektīvu rīcību praksē. Tā var palīdzēt pasargāt kapitālu finanšu tirgu svārstību laikā un vienlaikus piedāvā iespēju optimizēt peļņu ilgtermiņā. Viens no nesenākajiem piemēriem tam ir pēdējo mēnešu tirgus svārstības — kamēr ASV uzņēmumu akciju vērtība kritās, citos reģionos tika novērots kāpums.