Pasaules vadošās rūpnieciski attīstītās valstis aizliegušas Krievijas zelta importu, kas ir vēl viens sankciju veids pret Krieviju, reaģējot uz tās agresiju Ukrainā.
Par jauno aizliegumu tika paziņots Vācijā, kur G7 līderi pulcējās uz samitu. Paredzams, ka jau pirmajā etapā šo aizliegumu noteiks Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Lielbritānija un Japāna, savukārt otrdien, kad gaidāms oficiālais G7 paziņojums, tam varētu pievienoties arī Vācija, Francija un Itālija.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons (Boris Hohnson) paziņojumā sacījis, ka šis solis skars Putinu “kara mašīnu” un ka ir jādara viss, lai karojošie “būtu badā”.
Krievija pērn eksportēja 12.6 mljrd. mārciņu zelta jeb gandrīz 14.6 mljrd. eiro vērtu zeltu.
Raksts turpinās pēc reklāmas
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Zelta cena vakar ir samazinājusies gandrīz par procentu, un dzeltenais metāls krītas jau otro mēnesi pēc kārtas. Dolāra kursa kāpums un Amerikas Savienoto valstu (ASV) obligāciju kāpums, kam bijusi lielāka ietekme nekā inflācijas paātrināšanās, radīja spiedienu uz zeltu, vēsta Reuters.
Zelts vakar kritās vairāk nekā par procentu, jo straujās ASV ražotāju cenas pastiprināja investoru gaidas, ka Federālo rezervju sistēma nākamā gada sākumā paaugstinās procentu likmes. Procentu likmju paaugstināšana padarīs zeltu mazāk pievilcīgu, uzskata investori.
Uzņēmuma naudas plūsma ir kā dzīvs organisms – reizēm tajā vērojami straujāki pieaugumi, citkārt – mierīgāka plūsma. Jebkurā gadījumā ir svarīgi, lai vienmēr būtu arī kādi brīvie līdzekļi, kas rada drošības sajūtu un veicina attīstību, līdz ar to aktuāls ir arī jautājums par šo līdzekļu uzglabāšanu tā, lai tie nezaudētu vērtību un vienlaikus būtu drošībā un viegli pieejami jebkurā brīdī.