Šiauliu bankas negaidīti atpērk savas akcijas

Nedēļas sākumā rakstīju, ka kā nākamo investīciju esmu izvēlējis Šiauliu banku. Nu varu ziņot, ka akcijas esmu nopircis.

Līdz šim esmu investējis 30% no sev pieejamajiem līdzekļiem jeb 7 500 eiro. Tā kā inflācija ir kļuvusi tik ļoti acīmredzama, ka to nav iespējams ignorēt, tad aizvien vairāk pieaug mana motivācija brīvos līdzekļus investēt un neļaut tiem zaudēt pirktspēju.

Sekojot līdzi Baltijas biržu uzņēmumiem, nevar nepamanīt, ka īpaši lielisku sniegumu šogad ir uzrādījušas igauņu bankas – LHV Group un Coop Pank. Taču salīdzinoši mazāk ir dzirdēts par lietuviešu banku Šiauliu bankas. Par to tad arī šoreiz.

“Festivāls” – šis vārds jau pats par sevi skan tā vienkārši, brīvi un draudzīgi. Tieši tāda ir arī Investoru festivālu ideja – satikties ne pārāk formālā gaisotnē, lai klātienē parunātu ar domubiedriem un rastu jaunas idejas turpmākiem ieguldījumiem.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrakai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitalu. Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu– aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Šodienas augstās EURIBOR likmes nozīmē to, ka uzņēmumi, kas emitē obligācijas, saviem investoriem piedāvā salīdzinoši augstas likmes. Storent gadījumā tie ir 10% gadā. Papildus tam uzņēmumiem jārēķinās ar stingriem kapitāla tirgus ierobežojumiem un standartiem, mārketinga un komunikācijas izmaksām. Kādēļ šādos apstākļos uzņēmējiem publiskais tirgus joprojām ir pievilcīgs?