Eiropas Centrālā banka (ECB) savā šodienas sanāksmē signalizēja, ka tās atkāpšanās no monetārajiem stimuliem būs ļoti lēna.

- ECB vadītāja Kristīne Lagarda.
- Foto: Reuters/Scanpix
Iestādes vadība deva mājienus, ka nākamgad eiro likmju palielināšana, neskatoties uz uguņojošo inflāciju, var arī nesekot.
Tāpat ECB lēma nākamā gada martā noslēgt savu pandēmijas laikā radīto ārkārtas eiro drukāšanās programmu. Šajā pašā laikā nākamā gada otrajā ceturksnī tikšot dubultoti iepriekšējās jeb gluži vai “tradicionālās” iestādes eiro drukāšanas programmas apmērs līdz 40 miljardiem eiro mēnesī. Pēc tam trešajā ceturksnī tas tikšot samazināts līdz 30 miljardiem eiro mēnesī un ceturtajā ceturksnī – līdz 20 miljardiem mēnesī (tādi ir vismaz šā brīža plāni). ECB ar vienu roku mēģina ņemt, lai gan ar otru tā arī dod – un daudz. Tādējādi eiro drukāšanas plūdi, šķiet, turpināsies arī nākamgad, un iestāde to dara, lai neradītu šoku no pārāk straujas stimulu izbeigšanas.
Eiropas centrālie baņķieri acīmredzami baidās, ka tie stimulus izbeidz pārāk ātri, kas savukārt var apdraudēt ekonomikas atgūšanos. No otras puses - baņķierus rīkoties mudina augsta inflācija, kas eirozonā nupat sasniegusi teju 5%.
ECB vadītāja Kristīne Lagarda arī pieturējās pie pārliecības, ka inflācijai nākamgad vajadzētu atkāpties. Tiesa gan, īstermiņā tā varot saglabāties paaugstināta. “Ar mums kādu laiku ir bijuši pudeles kala efekti. Tomēr 2022. gadā saspīlējumam šajā ziņā vajadzētu mazināties,” teic ECB vadītāja.
Tāpat viņa atzina, ka pār ekonomiku joprojām lielu neskaidrību uztur Covid-19 vīruss. Tas varot nozīmēt, ka daži sektori saskaras ar atkārtotām grūtībām, ja tiek noteikti jauni ierobežojumi.
ECB nu sagaida, ka vidējā 2022. gada inflācija atradīsies pie 3,2% atzīmes. Savukārt 2023. gadā un 2024. gadā banka to redz pie 1,8% atzīmes.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Pēdējo sešu mēnešu notikumus akciju tirgos varētu raksturot kā izbraucienu amerikāņu kalniņos, kur pārmērīgs investoru optimisms mijas ar bažām un bailēm. Nozīmīga ietekme šādam investoru noskaņojumam bijusi Donaldam Trampam un viņa jaunās administrācijas lēmumiem, kas pamatīgi sašūpojuši diplomātiskās saites, globālo ekonomiku un līdz šim vispārpieņemto lietu kārtību. Turklāt četru gadu prezidentūras termiņš ir tikai pašā starta taisnē. Tāpēc pamatots ir investoru jautājums, tostarp Latvijā - kur šobrīd investēt ir mazākais risks un lielākās peļņas iespējas?