Latvijas ekonomikas problēma nav kapitāla trūkums, tā ir neizlēmība

Drošība, noturība un ekonomikas izaugsme ir cieši saistītas. Taču laikā, kad Eiropa strauji palielina ieguldījumus aizsardzībā, svarīgākais jautājums nav, kur atrast naudu. Svarīgākais jautājums ir, vai spējam pieņemt lēmumus, kas šo naudu pārvērš izaugsmē. Latvijā kapitāla pieejamība arvien retāk ir galvenais šķērslis. Daudz biežāk izšķiroša kļūst gatavība investēt, uzņemties pārdomātu risku un īstenot attīstības projektus. Ja vēlamies ilgtermiņā finansēt drošību, infrastruktūru, inovācijas un cilvēku attīstību, mums nepieciešama ne tikai augoša ekonomika, bet arī lielāka izlēmība.

Pēdējos gados Latvijas uzņēmēji ir darbojušies sarežģītos apstākļos. Daļai uzņēmumu īpašnieku priekšā ir paaudžu maiņa, tādēļ viņi nesteidzas sākt vēl vienu apjomīgu investīciju ciklu. Piesardzību veicina arī neskaidrība par ekonomikas izaugsmes perspektīvām un nākotnes pieprasījumu, savukārt iepriekšējo krīžu pieredze daudziem joprojām liek rūpīgi izvērtēt riskus. Arī ģeopolitiskā nenoteiktība neveicina gatavību uzņemties jaunas saistības un investēt ilgtermiņa attīstībā. Šāda piesardzība ir saprotama.

Tieši strauji augošu aizsardzības uzņēmumu piemērs skaidri parāda, kāpēc ekonomikai nepieciešama daudzveidīga finansējuma ekosistēma. Ne katrs attīstības projekts būs piemērots tradicionālam bankas aizdevumam, un ne katram uzņēmumam vajadzīgs viens un tas pats finansējuma instruments. Vieniem nepieciešams aizdevums ražošanas paplašināšanai, citiem riska kapitāls izaugsmes sākumposmā, vēl citiem – publiskā un privātā sektora partnerība lielu projektu īstenošanai. Svarīgi ir veidot vidi, kurā dažādi kapitāla veidi var papildināt viens otru. Un te Latvijai ir būtiska priekšrocība – privātā sektora parādsaistību līmenis joprojām ir salīdzinoši zems. Tas nozīmē, ka mums ir potenciāls vairāk izmantot finansējumu attīstībai, nevis tikai skatīties uz to kā uz risku.

Vienlaikus svarīgi saprast – bankas nevar un nedrīkst būt vienīgais ekonomikas attīstības finansētājs. Tradicionālais banku finansējums labi darbojas uzņēmumiem ar stabilu biznesa modeli, prognozējamu naudas plūsmu un skaidru attīstības plānu. Sākotnējā attīstības posmā piemērotākais ir iespējkapitāls, kurš diemžēl pašlaik uzņēmējiem Latvijā ir grūtāk pieejams nekā kaimiņvalstīs. SEB pēdējos gados paplašinājusi šādu iespēju klāstu, piedāvājot Venture Debt finansējumu strauji augošiem Baltijas uzņēmumiem kā papildinošu elementu finansēšanas rīku piedāvājumā tradicionālam kredītam un kapitāla piesaistei no investoriem. Taču nākotnes ekonomikai nepieciešami arī citi finansējuma instrumenti, īpaši uzņēmumiem, kas rada jaunus produktus, attīsta tehnoloģijas vai strauji aug. Ja vēlamies ekonomiku, kas spēj inovēt, eksportēt un konkurēt globālā mērogā, arī finansējuma videi jāspēj atbalstīt dažādus uzņēmumu attīstības posmus un riska līmeņus.

Liela nozīme šajā procesā ir arī valstij. Laikā, kad Eiropa strauji palielina investīcijas drošībā un aizsardzībā, konkurence starp valstīm nav tikai par finansējumu vai resursiem. Tā ir arī par spēju pieņemt lēmumus. Aizsardzības un ar to saistītajās nozarēs iepirkumi, atļaujas un infrastruktūras attīstības projekti daudzviet Eiropā joprojām virzās lēni. Ja Latvija spēj nodrošināt ātru, kvalitatīvu un prognozējamu lēmumu pieņemšanu, tas kļūst par reālu konkurences priekšrocību mūsu uzņēmumiem. Jo ātrāk ieceres pārtop konkrētos lēmumos, jo ātrāk tās var pārvērsties investīcijās, līgumos, jaunās darbavietās un eksporta pieaugumā.

Ekonomikas izaugsme nerodas no gaidīšanas. Tā rodas no lēmumiem, kurus pieņemam šodien – investēt, attīstīties un radīt lielāku vērtību nākotnē. Latvijas nākamais attīstības posms būs atkarīgs no spējas pāriet no piesardzības uz izaugsmi – izmantot pieejamo kapitālu, uzņemties pārdomātu risku un veidot ekonomiku, kas spēj nodrošināt mūsu ilgtermiņa noturību. Tieši tāpēc drošību ilgtermiņā nevar finansēt tikai ar aizsardzības budžetu. Tai nepieciešama ekonomika, kas aug, investē un rada uzņēmumus ar spēju konkurēt globāli.