Mājokļa izmaksas Latvijā ir mazākas nekā ES, taču dzīvojam šaurībā

Attiecīgi vairumam Latvijas iedzīvotāju nav kredītsaistību par mājokli un izmaksas veido tikai komunālie pakalpojumi un apsaimniekošana, neradot pārmērīgu izmaksu slogu.

Lietuvā pārmērīga mājokļa izmaksu sloga rādītājs ir tāds pats kā Latvijā, turpretī Igaunijā tas uzkāpis līdz 8,8 %, pārsniedzot ES vidējo rādītāju 7,7 %. Vissliktākajā situācijā ir Grieķijas un Dānijas iedzīvotāji, kur ar pārmērīgu mājokļa izmaksu slogu saskaras katrs ceturtais iedzīvotājs.

Tomēr medaļai ir arī otra puse – Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā citviet Eiropā dzīvo pārapdzīvotos mājokļos. Šaurībā dzīvo 39 % Latvijas iedzīvotāju, liecina 2025. gada “Eurostat” dati. Salīdzinājumam – vidējais rādītājs ES ir ap 17 %.

Šo situāciju ietekmē nekustamā īpašuma struktūra valstī. Latvijā vairums iedzīvotāju – 64 % dzīvo dzīvokļos un daudzi no tiem atrodas padomju laika sērijveida projektos ar nelielu platību.

Līdz ar to daudzos tehniskā stāvokļa un mājokļu kvalitātes rādītājos Latvija atrodas vairāk nekā divas reizes sliktākā pozīcijā nekā vidēji ES. Katrs piektais ilgstoši dzīvo mājoklī ar tekošu jumtu vai ventilācijas problēmām, kas veicina mitruma uzkrāšanos ēkā.

“Zemais mājokļu izmaksu slogs Latvijā nav sasniegums, bet gan signāls par investīciju trūkumu dzīvojamajā fondā. Īstermiņā ietaupām, taču ilgtermiņā dzīvojam šaurībā un nolietotos namos, kas nākotnē prasīs lielus ieguldījumus. Risinājums ir mērķtiecīgs valsts un privātā sektora atbalsts esošo daudzdzīvokļu māju renovācijai. Tāpat ir jāveicina jaunu, energoefektīvu un finansiāli pieejamu mājokļu būvniecība, jo tikai investīcijas infrastruktūrā ļaus nodrošināt modernu dzīves telpu,” saka bankas Citadele Privātpersonu kreditēšanas departamenta vadītāja Baltijā Jūlija Pauča.