Karstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā

Karstuma viļņi vasaras mēnešos negatīvi ietekmē ekonomiku, jo augstas temperatūras ierobežo darba spējas un samazina aktivitāti īpaši būvniecībā, lauksaimniecībā un pakalpojumu sektorā. Pētījumi rāda, ka šādi laikapstākļi var samazināt reģionālo ekonomisko aktivitāti vidēji par aptuveni 1 %, turklāt ietekme nav īslaicīga – produkcijas apjoms saglabājas zemāks arī vairākus gadus pēc notikuma. Pētījumi liecina, ka pēc sausuma reģionālais izlaides apjoms četrus gadus vēlāk var būt par 3 % zemāks, bet pēc plūdiem – par 2,8 % zemāks.

Bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda: “Karstuma viļņi vairs nav tikai sezonāls izaicinājums — tie kļūst par nozīmīgu ekonomikas riska faktoru. Redzam, ka tie vienlaikus ietekmē gan izaugsmi, gan cenas, radot papildu nenoteiktību uzņēmumiem. Saskaņā ar ECB aplēsēm lauksaimniecības gada izaugsme lielākajā daļā reģionu varētu samazināties par 1.9 līdz 7.6 procentpunktiem, kamēr mazāk ietekmēta ir rūpniecība, īpaši apstrādes rūpniecība Austrumeiropā un Baltijas valstīs.”

Viņš papildina, ka attiecībā uz lauksaimniecību, klimata sekas tiešā veidā atspoguļojas pārtikas cenu pieaugumā. Ekstremālie laikapstākļi jau pēdējos gados veicinājuši cenu kāpumu tādiem produktiem kā olīveļļa, kakao un kafija, un novērojumi liecina, ka arī turpmāk pārtikas inflācija būs jutīga pret klimata svārstībām.

Saskaņā ar ECB klimata prognozēm, karstuma vilnis, kas līdzīgs 2022. gada notikumam, līdz 2060. gadam varētu palielināt pārtikas cenu inflāciju pat par 1.8 procentpunktiem. Tas nozīmē, ka nākotnē karstuma viļņu ietekme uz ekonomiku un cenām būs ievērojami lielāka nekā līdz šim.