Tirgi mieru panāca vēl pirms diplomātiem

Dati rāda skaidru tendenci. Brent jēlnaftas cena mēneša laikā ir samazinājusies par 24 % un atgriezusies līmenī, kādā tā bija marta sākumā, vēl pirms konflikts bija sasniedzis pilnu intensitāti. Nākotnes darījumu cenas liecina par turpmāku kritumu, septembra līgumi tiek tirgoti par 78 ASV dolāriem par barelu, bet decembra līgumi par 76 dolāriem. Līdzīgu tendenci rāda arī dabasgāze: Eiropas Savienības nākotnes darījumu cenas signalizē par cenu samazināšanos no aptuveni 42 eiro par megavatstundu pašlaik līdz nedaudz vairāk nekā 30 eiro nākamajā gadā. Vēl straujāk samazinās mēslojuma cenas, karbamīda cena viena mēneša laikā ir kritusies par 35 %.

Tās nav abstraktas tirgus svārstības. Degviela, pārtika un elektroenerģija ir trīs galvenie kanāli, caur kuriem Tuvo Austrumu pamiers ietekmē Baltijas mājsaimniecības un uzņēmumu finanšu rādītājus.

Izšķirošais faktors ir tas, ka konflikts nekad pilnībā nepārtrauca piegādes. Satiksme Hormuza šaurumā bija ierobežota, taču reti kad apstājās pilnībā. ASV ražotāji palielināja eksportu, šim nolūkam izmantojot arī savas rezerves, savukārt Āzijas pircēji samazināja pieprasījumu. Pat vissmagākajā periodā pasaules tirgū netrūka piedāvājuma. Tāpēc šī krīze nav salīdzināma ar 2022. gada notikumiem.

Raugoties nākotnē, naftas tirgus līdzsvaru no deficīta uz pārpalikumu virza trīs strukturāli faktori. Tuvo Austrumu valstīm, kuru ekonomikas karš ir smagi skāris, ir nepieciešami ieņēmumi no naftas, lai atjaunotos, tādēļ tās palielinās ieguvi. OPEC disciplīna pagaidām faktiski ir izzudusi. Vienlaikus ASV eksporta apjomi saglabājas augsti. Maijā tirgus uzmanības centrā bija piedāvājuma trūkums, taču nākamajā gadā daudz ticamāks scenārijs ir pārprodukcija.

Tikmēr pieprasījums ir saglabājies stabils. Eirozonas ekonomiskās aktivitātes cikls ir stabilizējies - uzlabojumi vairs nav tik izteikti, taču lejupslīde nav sākusies. Lielākā daļa mūsu eksporta tirgu turpina atveseļoties. Īpaši izceļas Vācija, mūsu lielākais eksporta tirgus. Tur ekonomisko aktivitāti veicina pieaugošie aizsardzības izdevumi un piesardzības apsvērumu dēļ veidoti uzkrājumi ražošanā, uzņēmumiem gatavojoties iespējamiem piegāžu traucējumiem, kas galu galā nav īstenojušies.

Mājsaimniecībām cenu spiediens tuvojas augstākajam punktam. Mēs prognozējam, ka gada inflācija 2026. gadā sasniegs 4 % Latvijā, 5,8 % Lietuvā un 4 % Igaunijā. Tas joprojām ir nepatīkams līmenis, taču ļoti tālu no pavasarī apspriestā divciparu inflācijas scenārija. Ja pašreizējās tendences saglabāsies, visa šī konflikta radītā inflācijas ietekme izzudīs līdz rudens sākumam.