Daudzas inflācijas likumsakarības un viens pārsteigums

Maija inflācijas datos viss ir apmēram tā, kā varēja sagaidīt, bet ar vienu izņēmumu. Dīzeļdegvielas cenu kritums maijā bija pietiekams, lai to noteiktu ar acumēra metodi. Abu galveno degvielu veidu cenas ir atgriezušās puslīdz normālās attiecībās pēc tam, kad Hormuza šauruma slēgšana īpaši ietekmēja tieši šī degvielas veida piegādes. Acumēra un dienišķās pieredzes metode arī vēstīja, ka turpinās pārtikas cenu stabilitāte. CSP ziņo, ka pārtika un bezalkoholiskie dzērieni palētinājās par 0,2 % salīdzinājumā ar aprīli. Diezgan strauji, par 1,2 % mēneša laikā, auga mājokļu uzturēšanas izmaksas, gāzes cenās mājsaimniecībām (+12,7 %) atspoguļojoties TTF indeksu kāpumam, palu sezonas ātrā izsīkšana cēla elektrības cenu (1,6 %), bet vairāku pilsētu siltumapgādes uzņēmumi izziņoja siltuma cenu kāpumu, tai skaitā Daugavpilī un Cēsīs.

Viss iepriekš teiktais bija zināms vai nojaušams, bet bija grūti uzminēt, ka viesnīcu cenas mēneša laikā augušas par 25,4 %. Šajā mēnesī tās tiešām mēdz strauji kāpt, bet vidēji mazāk nekā par 10 %. 2023. gadā kāpums bija pat par 26,4 %, bet tas bija pēc strauja vispārēja izmaksu kāpuma, piebildīsim, tad nākamajā mēnesī cenas šim pakalpojumam kritās par 8,1 %, varbūt tā būs arī šoreiz. Nekas neliecina, ka šogad būtu ļoti liels tūristu pieplūdums un pārslogotas viesnīcas. Jebkurā gadījumā, nevarētu teikt, ka šis notikums ļoti dramatiski būtu ietekmējis tieši Latvijas iedzīvotāju dzīvi. Nebūtu šī viena izņēmuma, mēneša inflācija varēja būt 0,3 %, nevis 0,5 %. Tas ir ļoti neparasti – postenis, kas veido mazāk nekā procentu no patēriņa groza, veido pusi no mēneša inflācijas.

Gada inflācija maijā (3,5 %) atgriezās apmēram marta līmenī pēc soļa lejup aprīlī. Sagaidāms, ka tuvākajos divos mēnešos tā paliks apmēram šajā līmenī, pēc tam ir ticami daži soļi uz augšu - gadu mijā šis indikators varētu būt ap 5 %. Pērnā gada bāze jeb cenu līmenis laikā no aprīļa līdz decembrim ir gandrīz perfekti plakana, bet šogad ir jārēķinās ar iespējamu enerģijas importa cenu kāpuma atsākšanos. Pat, ja Hormuza šaurumā viss notiks atbilstoši labākajam scenārijam, laikā no februāra beigām nenotikušās piegādes vēl var atstāt ietekmi uz pārstrādes rūpnīcu darbību un visu sekojošo ķēdīti. Turklāt Hormuza šaurumā viss var nenotikt atbilstoši labākajam scenārijam. Pārtikas izejvielu cenas nesignalizē par strauju izmaksu kāpumu patērētājiem, bet var izrādīties, ka lielākā ģeopolitikas ietekme pārtikas veikalos būs 2027. gadā.