ASV inflācijas spiediens pieaug, eirozonā – stagnācijas pazīmes

Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs

Aprīlī ASV gada inflācija turpināja paātrināties līdz 3,8 %, salīdzinājumā ar 3,3 % martā, ko galvenokārt veicināja energoresursu cenu kāpums, īpaši degvielai. Līdz ar to aprīlī straujāk auga pārtikas cenas un mājokļu īres maksas. Tikmēr eirozonas ekonomika 1. ceturksnī uzrādīja 0,1 % pieaugumu ceturkšņa griezumā, ko negatīvi ietekmēja Īrijas IKP kritums un stagnācija Francijā. Lai gan martā eirozonas ražošanas apjoms palielinājās otro mēnesi pēc kārtas, pieaugot par 0,4 % mēneša griezumā, Vācijas apstrādes rūpniecības apjoms samazinājās ceturto mēnesi pēc kārtas.

Aprīlī ASV gada inflācija turpināja paātrināties, pakāpjoties līdz 3,8 % no 3,3 % martā. Mēneša griezumā patēriņa cenas ASV pieauga par 0,6 %. Tikmēr energoresursu cenas aprīlī turpināja pieaugt, palielinot gada inflāciju par aptuveni 1,1 procentpunktu. Straujāk auga arī pārtikas cenas un mājokļu īres maksas, kas veido būtisku daļu no patēriņa groza. No energoresursu un pārtikas cenu svārstībām neatkarīgo kategoriju cenas pieauga par 2,8 % gada griezumā (iepriekš – 2,6 %), sasniedzot augstāko līmeni kopš pērnā gada septembra. Maija pirmajā pusē degvielas cenas ASV turpināja kāpt, kas liecina, ka inflācija tuvākajā laikā varētu saglabāties augsta. Analītiķi turpināja paaugstināt ASV inflācijas prognozes, sagaidot, ka gada vidējā inflācija šogad sasniegs 3,3 %, bet nākamgad samazināsies līdz aptuveni 2,4 % – līmenim, kāds bija raksturīgs pirms Irānas un ASV konflikta sākuma. Kopš aprīļa beigām tirgus dalībnieki no savām prognozēm izslēguši likmju samazinājumu nākamajos divos gados un pēdējā laikā jau sākuši ierēķināt likmju kāpumu 2027. gada pirmajā pusē.