Latvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm

2026. gadā Latvijas finanšu veselības indekss sasniedzis 49 punktus no 100, kas ir par diviem punktiem vairāk nekā pērn (47 punkti). Neskatoties uz pozitīvo tendenci, tas joprojām ir zemākais rādītājs starp pētījumā iekļautajām valstīm. Salīdzinājumam – Lietuvā indekss sasniedz 59 punktus, Igaunijā 54, bet Zviedrijā 73 punktus.

Uzlabojumus Latvijā veicinājis neliels progress gan finanšu zināšanās, gan finanšu spējās. Tomēr sabiedrības finanšu situācija joprojām ir salīdzinoši trausla – vairāk nekā trešdaļai jeb 39 % Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses tiek vērtētas kā neaizsargātas.

Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons norāda, ka pozitīva tendence ir redzama, taču uzlabojumu temps joprojām ir lēns. “Redzam, ka Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība pakāpeniski uzlabojas – pieaug gan finanšu zināšanas, gan spēja pārvaldīt ikdienas naudas lietas. Tomēr izaugsme ir salīdzinoši neliela, un Latvija joprojām būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm. Tas nozīmē, ka finanšu stabilitāte lielai sabiedrības daļai joprojām ir trausla,” saka Reinis.

Pētījums rāda, ka viens no galvenajiem šķēršļiem labākai finanšu veselībai Latvijā ir nepietiekami uzkrājumi. Drošības uzkrājumu vismaz trīs mēnešu ienākumu apmērā ir izveidojuši tikai 27 % iedzīvotāju, savukārt 24 % aptaujāto norāda, ka šāda uzkrājuma viņiem vispār nav. Tikmēr tikai aptuveni trešdaļai iedzīvotāju ienākumi pārsniedz izdevumus, kas ierobežo iespējas veidot uzkrājumus un stiprināt finanšu drošību ilgtermiņā.

Pētījuma rezultāti parāda arī ciešu saikni starp budžeta plānošanu un finanšu veselību. Cilvēkiem, kuri savas finanses neplāno, finansiālā situācija biežāk ir ievainojama.

“Ļoti skaidri redzam – cilvēkiem, kuri neplāno savu budžetu, finansiālā situācija biežāk ir ievainojama. Tāpēc viens no vienkāršākajiem soļiem ceļā uz stabilākām finansēm ir regulāra savu ienākumu un izdevumu pārskatīšana,” norāda Reinis Jansons.

Starp respondentiem, kuri norāda, ka budžetu neplāno, neaizsargāta finanšu situācija ir pat 62 % gadījumu, kas uzskatāmi parāda budžeta plānošanas nozīmi personīgajā finanšu stabilitātē.