Kā mainās privātmāju būvniecība: ko izvēlas būvēt Latvijas iedzīvotāji

Privātmāju segments no Luminor izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem veido aptuveni 20–30 % no visiem darījumiem, taču jaunas privātmājas būvniecību izvēlas krietni mazāk iedzīvotāju, zem 10 %. To nosaka gan augstākas izmaksas, gan sarežģīts un laikietilpīgs būvniecības process. Luminor bankas dati rāda, mājas biežāk iegādāties vai būvēt izvēlas ģimenes ar bērniem, un to vidējā kredīta summa ir nedaudz zem 200 000 eiro uz 26 gadu līguma termiņu, savukārt mājsaimniecības ienākumi ap 4200 eiro.

Ierasti tiek būvētas vienstāvīgas mājas ar pārdomātu plānojumu, lieliem logiem uz dienvidu pusi, kas ļauj efektīvāk izmantot dabisko apgaismojumu, savukārt apkurei visbiežāk tiek izvēlēti energoefektīvi risinājumi – siltumsūkņi, kas palīdz samazināt enerģijas patēriņu un ikdienā neprasa papildus rūpes ar kurināmā papildināšanu. Ir mainījies arī tas, kā iedzīvotāji izvēlas izmantot platību, pēdējo gadu laikā vidējā būvētā privātmāja kļuvusi par aptuveni vienu istabu mazāka – ja 2021. gadā tās platība bija vidēji 145 m2, tad pērn tie bija 132 m2. Ja iekštelpu platība kļūst mazāka, tad ārtelpas (terases un nojumes) tiek izbūvētas lielākā platībā – aptuveni 48 m2, kas ir par 8 m2 vairāk nekā pirms diviem gadiem. Pieprasītākās atrašanās vietas mājas iegādei vai būvniecībai ir līdz 35 kilometru rādiusam ap Rīgu, vispopulārākās vietas, kur tiek veikti privātmāju darījumi – būvniecība vai iegāde –, ir Pierīga , kur pieprasītākās apkaimes ir Ropažu, Ķekavas, Ādažu un Mārupes novads. Savukārt ārpus Rīgas un Pierīgas tās ir Ogres, Jelgavas un Valmieras un Liepājas novads.