Telefonkrāpniecība iedzīvotājiem rada vislielākos zaudējumus, krāpnieku metodes kļūst arvien sarežģītākas

Par vienu no sociāli agresīvākajām shēmām tiek uzskatītas tā dēvētās slepenās operācijas, kurās cilvēki tiek pārliecināti piedalīties it kā izmeklēšanā, noformēt kredītus vai pat pārdot nekustamos īpašumus, iegūto naudu nododot krāpniekiem, nereti skaidrā naudā. Uzņēmumu vidē savukārt joprojām aktuāla ir “CEO fraud” shēma – priekšnieku vai sadarbības partneru imitācija, steidzami maksājumu pieprasījumi un tehniski kvalitatīvi viltoti rēķini.

“Krāpnieku metodes pamatā nemainās, taču tās kļūst arvien profesionālākas un agresīvākas. Mūsu galvenais uzdevums ir būt soli priekšā – gan tehnoloģiski, gan izglītojot sabiedrību. Vienlaikus finanšu nozare aktīvi stiprina preventīvos mehānismus, un, saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem, aizvadītajā gadā četrām lielākajām bankām izdevies novērst krāpšanas mēģinājumus vairāk nekā 14 miljonu eiro apmērā, kas pirmo reizi ir vairāk, nekā šajā pašā laikā šo banku klientiem ticis izkrāpts,” uzsver Mārcis Pelcis, Finanšu nozares asociācijas Krāpšanas ierobežošanas darba grupas vadītājs, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs.

Līdzās telefonkrāpniecībai strauji pieaug arī tiešsaistes krāpšana, kas kļuvusi par vienu no nopietnākajiem drošības apdraudējumiem Eiropas Savienībā. Kā norāda Oļegs Filatovs, Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks, 2. nodaļas priekšnieks, šīs noziedzības formas apmēri turpina palielināties.

“Eiropola ES SOCTA 2025 ziņojums brīdina, ka šī noziedzības forma turpinās strauji pieaugt arī nākamajos gados, savukārt Global Anti-Scam Alliance aplēses liecina – 2024. gadā krāpnieki visā pasaulē izkrāpa 1,03 triljonus eiro. Latvijā 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, tiešsaistes krāpšanas notikumu skaits pieaudzis par 112,5 %, cietušo skaits – par 48,9 %, bet zaudējumi – par 47,8 % jeb 7,68 miljoniem eiro. Krāpšanas apkarošanu būtiski sarežģī tās starptautiskais raksturs, profesionāla pierādījumu un finanšu plūsmu slēpšana, izmantojot naudas mūļus, čaulu uzņēmumus un kriptoaktīvus,” saka Oļegs Filatovs.

Arī CERT.LV dati rāda, ka kopumā kiberapdraudējumu līmenis Latvijā saglabājas augsts arī plašākā drošības kontekstā. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā kiberincidentu skaits Latvijas kibertelpā ir pieaudzis seškārtīgi, un kopš 2022. gada ik ceturksni tiek fiksēti vidēji 500–700 incidenti. 2025. gada ceturtajā ceturksnī CERT.LV reģistrējis vēsturiski augstāko manuāli apstrādāto kiberincidentu skaitu – 923, savukārt apdraudēto iekārtu skaits pieaudzis astoņkārtīgi, sasniedzot 731 783. Vienlaikus visstraujāk augošais kiberapdraudējumu segments 2025. gadā palielinājies par 54 % salīdzinājumā ar 2024. gadu.

Sabiedrības informētība par krāpniecību pieaug, tomēr riski saglabājas. CERT.LV iedzīvotāju aptaujas dati rāda, ka 66 % iedzīvotāju jau ir saskārušies ar krāpnieciskām aktivitātēm digitālajā vidē, bet vairāk nekā puse atzīst, ka varētu kļūt par hakeru mērķi. Vaicāti, kāpēc uzķeras uz krāpniecību, 21 % norāda, ka tas noticis steigā, 19 % – saruna vai saturs šķitis ticams, savukārt 16 % atzīst, ka iepriekš nebija dzirdējuši par tik pārliecinošām krāpšanas shēmām.