• OMX Baltic−0,5%315,64
  • OMX Riga−0,83%1 010,92
  • OMX Tallinn−0,38%2 240,14
  • OMX Vilnius−0,76%1 484,33
  • S&P 500−2,02%7 175,83
  • DOW 30−2,19%49 097,06
  • Nasdaq −2,25%23 879,2
  • FTSE 100−0,44%10 406,32
  • Nikkei 225−5,06%56 436,65
  • USD/EUR0,00%0,91
  • GBP/EUR0,00%1,2
  • OMX Baltic−0,5%315,64
  • OMX Riga−0,83%1 010,92
  • OMX Tallinn−0,38%2 240,14
  • OMX Vilnius−0,76%1 484,33
  • S&P 500−2,02%7 175,83
  • DOW 30−2,19%49 097,06
  • Nasdaq −2,25%23 879,2
  • FTSE 100−0,44%10 406,32
  • Nikkei 225−5,06%56 436,65
  • USD/EUR0,00%0,91
  • GBP/EUR0,00%1,2
Telefonkrāpniecība šobrīd iedzīvotājiem rada vislielākos zaudējumus Latvijā. 2025. gadā četru lielāko banku klientiem šādā veidā izkrāpti 6,5 miljoni eiro, veidojot lielāko daļu no kopējiem iedzīvotāju zaudējumiem krāpniecības rezultātā, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.
Telefonkrāpniecība iedzīvotājiem rada vislielākos zaudējumus, krāpnieku metodes kļūst arvien sarežģītākas
  • Foto: Pexels.com
To apliecina arī Valsts policijas dati – vikšķerēšana jeb balss zvanu krāpniecība pērn veidoja 64% no visiem kopējiem krāpšanas gadījumiem. Tomēr pērn bankām pirmo reizi izdevies novērst krāpšanas mēģinājumus par lielāku summu, nekā, to klientiem ticis izkrāpts.
Telefonkrāpniecībā izmantotās metodes kļūst arvien profesionālākas un psiholoģiski agresīvākas. Krāpnieki plaši izmanto numuru viltošanu, īsus, secīgus zvanus no dažādām it kā oficiālām iestādēm, kā arī sarežģītus scenārijus, kuros viena upura apstrādē iesaistīti vairāki krāpnieki.
Visbiežāk tiek izmantoti tā dēvētie šoka zvani, kuros cilvēks tiek informēts par nelaimē nonākušu radinieku, kā arī situācijas, kurās krāpnieki uzdodas par banku, mobilo sakaru operatoru, policijas, SMART-ID, komunālo pakalpojumu sniedzēju (Elektrum, Latvenergo, Enefit) vai VSAA pārstāvjiem. Šajās shēmās mērķtiecīgi tiek radīta steidzamības un baiļu sajūta, lai panāktu piekļuves datu izpaušanu vai maksājumu veikšanu, nereti pat neļaujot upurim pārtraukt zvanu vai konsultēties ar tuviniekiem.
Par būtiskāko satraukuma avotu 46 % iedzīvotāju norāda mākslīgā intelekta izmantošanu krāpniecībā, bet 17 % atzīst, ka viņiem nav pietiekamas izpratnes, kā pasargāt savus digitālos datus.
“Lai gan sabiedrības informētība par kiberdraudiem pieaug, reālā uzvedība bieži vien tam netiek līdzi. Krāpniecības metodes kļūst arvien izsmalcinātākas – krāpnieki seko līdzi aktualitātēm presē un pielāgo savus scenārijus konkrētām sabiedrības bailēm un notikumiem. Dzīvošana viltus drošības sajūtā šodien ir viens no lielākajiem riskiem, jo kiberuzbrukumu mērķis var būt ikviens,” norāda Dana Ludviga, CERT.LV kiberdrošības eksperte.
Eksperti uzsver, ka būtiska loma krāpšanas mazināšanā ir arī ikviena iedzīvotāja rīcībai – nedalīties ar piekļuves datiem, neievadīt tos trešo pušu saitēs, regulāri pārbaudīt konta maksājumus un atjaunināt kontaktinformāciju bankā.

Saistītie raksti

Satura mārketings
  • 16.11.26, 10:33
Bigbank piedāvā vienīgo norēķinu kontu uzņēmumiem Latvijā, kurā nauda pelna
Bigbank paplašina savu klātbūtni Latvijas banku tirgū, līdzās uzņēmumu finansēšanai arvien aktīvāk attīstot arī ikdienas bankas pakalpojumus. Jaunākais solis šajā virzienā ir norēķinu konts uzņēmumiem ar nosacījumiem, kas šobrīd izceļas Latvijas banku tirgū: par konta atlikumu Bigbank maksā 2 % gadā, savukārt konta uzturēšana un SEPA maksājumi ir bez maksas.

Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem

Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.

Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu