Decembris finanšu tirgos: Rudā gulbja efekts, akcijas un dārgmetāli rekordos

Pēc ASV militārās operācijas 2026. gada 3. janvārī, kuras rezultātā tika sagūstīts Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro, tirgiem bija jāpārvērtē ģeopolitisko risku prēmijas, investoriem spekulējot, vai Rudais gulbis varētu turpināt piekopt šādu praksi arī citās valstīs. Neraugoties uz notikušo, akciju tirgi saglabāja noturību – galvenie ASV un Eiropas indeksi pieauga, ko visai likumsakarīgi veicināja kāpums enerģētikas un aizsardzības nozaru akcijās.Chevron, kas ir vienīgais ASV naftas gigants ar aktīvu klātbūtni Venecuēlā jau kopš 1923. gada, 5. janvārī, piedzīvoja 5% akciju vērtības pieaugumu, pamatojoties uz cerībām par paplašinātu piekļuvi reģionam un potenciāliem naftas infrastruktūras atjaunošanas līgumiem.

Defoltā esošās Venecuēlas valsts un valsts naftas kompānijas Petróleos de Venezuela, S.A. (PDVSA) obligācijas piedzīvoja strauju cenu kāpumu, investoriem iecenojot potenciālo politisko stabilizāciju un gaidāmo parādu restrukturizāciju. Valsts obligāciju (ar dzēšanas termiņu 2026. gadā) cena uzkāpa no aptuveni 33 līdz 42 centiem par dolāru, savukārt PDVSA obligācijas ar termiņu līdz 2035. gadam pieauga no aptuveni 26 līdz 33 centiem.

Naftas cenas tomēr bija tikai nedaudz svārstīgas. Brents un WTI tirgojās šaurā diapazonā, atspoguļojot Venecuēlas pašreizējo ražošanas apjomu – aptuveni 1 miljonu barelu dienā, kas veido vien ap 1% no pasaules ražošanas apjoma, neskatoties uz to, ka valstī ir vairāk nekā 300 miljardu barelu apstiprinātu rezervju (lielākās pasaulē).

Hroniskā investīciju deficīta vairāku gadu garumā un sabrukušas infrastruktūras dēļ naftas ieguves pieaugums zem ASV kontroles aizņems gadus, un jebkāda būtiska ietekme ieguves apjomos joprojām ir mīkla, par kuru vērts domāt tikai ilgtermiņā.

Neraugoties uz agresīviem procentu likmju samazinājumiem, ilgtermiņa valsts obligāciju ienesīgumi strauji pieauguši visā pasaulē. Tendence atspoguļo lielākas bažas par pieaugošām problēmām fiskālajā, nevis monetārajā politikā. Saskaņā ar ilgtermiņa rādītājiem, attīstīto valstu 30 gadīgo obligāciju ienesīgums ir tuvu 4%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2009. gada, Vācijas un Francijas parādu izmaksām sasniedzot vairāku gadu augstāko līmeni, kamēr 30 gadīgo ASV Valsts kases obligāciju ienesīgums 2025. gada beigās pārsniedza 4,8%. Vērts atzīmēt, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē, ka ASV parāds attiecībā pret IKP pieaugs no aptuveni 120% 2023. gadā līdz 143% 2030. gadā, potenciāli pārsniedzot Itālijas un Grieķijas rādītājus; savukārt globālais valsts parāds 2029. gadā pārsniegs 100% no IKP.

Ir arī radusies diezgan savāda situācija – dažu augstu reitinga uzņēmumu obligāciju ienesīgumi tagad ir zemāki nekā valsts obligāciju ienesīgumi. Bloomberg norāda, ka Microsoft, Airbus un L’Oréal šobrīd emitē obligācijas ar ienesīgumu, kas ir zemāks par valsts parāda vērtspapīru ienesīgumiem, turklāt aptuveni 5% Francijas investīciju reitinga korporatīvo obligāciju ienesīgums šobrīd ir zemāks nekā Francijas valsts obligācijām.

Arī Japānas obligāciju tirgus piedzīvo strauju pārvērtēšanu. 30 gadīgo JGB (Japānas valsts obligāciju) ienesīgums pieaudzis virs 3,5%, kas ir aptuveni līdzvērtīgs Vācijas Bundu līmenim – decembrī Japānas Centrālā banka paaugstināja savu likmi līdz 0,75% (30 gadu augstākais līmenis) un norādīja uz turpmāku stingrāku monetāro politiku, izraisot strauju obligāciju pārdošanu. Kā jau tika minēts mūsu iepriekšējā apskatā, augstāks JGB ienesīgums varētu palielināt vietējo Japānas aktīvu pievilcību, un pat neliela kapitāla pārdale varētu ietekmēt globālās aktīvu plūsmas, radot nopietnas sekas ASV akciju un obligāciju tirgiem.