- OMX Baltic0,02%305,1
- OMX Riga−0,65%927,44
- OMX Tallinn−0,05%2 014,33
- OMX Vilnius0,54%1 322,66
- S&P 5000,64%6 878,49
- DOW 300,47%48 362,68
- Nasdaq 0,52%23 428,83
- FTSE 100−0,01%9 864,59
- Nikkei 2250,02%50 412,87
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,85
- GBP/EUR0,00%1,14
- EUR/RUB0,00%92,46
- OMX Baltic0,02%305,1
- OMX Riga−0,65%927,44
- OMX Tallinn−0,05%2 014,33
- OMX Vilnius0,54%1 322,66
- S&P 5000,64%6 878,49
- DOW 300,47%48 362,68
- Nasdaq 0,52%23 428,83
- FTSE 100−0,01%9 864,59
- Nikkei 2250,02%50 412,87
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,85
- GBP/EUR0,00%1,14
- EUR/RUB0,00%92,46
2025. gads pasaulē bija ļoti raibs. Galvenie notikumi lielā mērā saistās ar ASV kursa maiņu.
“ASV prezidenta Trampa politika, tostarp paziņojumi par tarifiem, ir nozīmējusi atgriešanos pagātnē. Pēc vairākām desmitgadēm, kas pavadītas ejot uz lielāku starptautisko sadarbību un brīvāku globālo tirdzniecību, ar šo gadu mēs esam atgriezušies pie divpusējām sarunām, augstākām tirdzniecības barjerām un protekcionisma. ASV prezidenta haotiskā politika un paziņojumi par tarifiem noveda pie strauja akciju tirgus krituma aprīlī. Tomēr līdz gada beigām akciju tirgi paguva ne tikai atkopties, bet arī sasniegt jaunus maksimumus,” komentē Swedbank Latvija galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.
Piemēram, ASV S&P 500 akciju tirgus indekss kopš gada sākuma ir kāpis par 14%, līdzīgs kāpums arī Eiropas STOXX 600. Vācijas DAX izdevies uzrādīt vairāk nekā 20% kāpumu, pat ņemot vērā, ka gada otrajā pusē DAX būtībā stāvējis uz vietas.
Populārs kļuvis saīsinājums TACO, jeb Trump always chickens out. “Tik tiešām 2025. gadā ne reizi vien pierādījās, ka ASV prezidenta paziņojumi mēdz būt skaļāki nekā reālā rīcība – it īpaši tajā, kas attiecas uz Ķīnu. Ķīna 2025. gadā skaidri pauda, ka neļaus ASV prezidentam sevi apbižot. Kad Ķīna paziņoja par retzemju metālu eksporta ierobežojumiem, pilnīgi visiem kļuva skaidrs, ka Ķīna pārējai pasaulei kļuvusi neaizstājama,” pauž L.Zorgenfreija. Ķīna dominē retzemju metālu piegādes ķēdē: 60-70% no retzemju metālu ieguves, un vairāk nekā 90% no to pārstrādes notiek Ķīnā. Retzemju metāli ir teju visās mūsdienu tehnoloģijās – viedtelefonos, automašīnās, ražošanas iekārtās, aizsardzības tehnoloģijās, utt. “Šī kārts ir ļoti spēcīga, un ar tās palīdzību Ķīnai samērā viegli izdevās atvēsināt ASV prezidenta vēlmi būtiski palielināt tarifus Ķīnas eksportam uz ASV,” norāda Swedbank Latvija galvenā ekonomiste.
Paļaujoties uz TACO, finanšu tirgi šī gada laikā ir izkopuši prasmi ASV prezidenta paziņojumus īpaši nopietni vērā neņemt. Tas palīdzējis akciju tirgum atkopties. Bet vēl viens no būtisks iemesls, akciju tirgus kāpumam ir saistīts ar mākslīgā intelekta (MI) uzvaras gājienu un cerībām uz ar MI saistītu produktivitātes kāpumu. Daudzu analītiķu ieskatā akciju tirgū redzamas burbuļa iezīmes.
“Pēc aprīļa tarifu haosa ekonomisti steidza samazināt pasaules ekonomiku izaugsmes prognozes. Taču šobrīd skaidrs, ka lielākajai daļai ekonomiku ir izdevies 2025. gadā kopumā uzrādīt necerēti labu izaugsmi. Tas tādēļ, ka tarifi tomēr nav tik augsti kā sākotnēji draudēts, kā arī tāpēc, ka daļu tarifu ietekmes vēl tikai redzēsim. Izaugsmi nodrošina arī citi faktori. Piemēram, ASV ekonomiku ir lielā mērā stutējušas ar MI saistītās milzu investīcijas datu centros, kas veicināja gan būvniecību, gan investīcijas iekārtās, gan programmatūrā,” komentē ekonomiste.
Savukārt, Eiropā ekonomiku 2025. gadā balstīja noturīgais darba tirgus, kā arī ECB noteikto procenta likmju kritums. “Aizdevumu procentu likmes būtiski samazinājās, veicinot kreditēšanu arī Latvijā. Līdz ar to redzējām mājsaimniecību un uzņēmumu kredītportfeli augam straujākajos tempos vairāk nekā 15 gadu laikā. Latvijas ekonomika kopumā 2025. gada pirmajos trīs ceturkšņos augusi par 1,7%. Tas nozīme, ka redzama pakāpeniska atkopšanās no stagnācijas perioda, ko izraisīja Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Latvijas ekonomiku balstījušas investīcijas un būvniecības kāpums, kas lielā mērā saistīts ar valdības sektoru. Taču spēcīgi aug arī apstrādes rūpniecība, mājokļu tirgus, un atgūšanās vērojama pat ilgstoši dusošajā privātajā patēriņā,” 2025.gadu Latvijas ekonomikā komentē L.Zorgenfreija.
No Atbrīvošanas dienas līdz entuziasma plūdiem
Atskatoties uz šā gada notikumiem pasaulē, viens notikums ir ārpus konkurences – tā ir tā sauktā Atbrīvošanas diena vai pasaules tirdzniecības karu dramatiskākās fāzes sākums aprīlī. Sākumā liels akciju tirgu kritums, bažas par pasaules ekonomikas bremzēšanos, taču to pamazām nomainīja lieli entuziasma plūdi, norāda Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Pirmo reizi kāda uzņēmuma (Nvidia) tirgus vērtība pārsniedz 4 triljonus dolāru. Šis bija fantastisks gads vairākiem ASV tehnoloģiju grandiem, bet tam līdzi nāk bažas par iespējamu akciju tirgu korekciju, pauž ekonomists.
ASV centrālā banka trīs reizes pazemināja procentu likmes. “Nekas īpašs, tā gadās, taču trešais solis lejup tika sperts, izpaužoties politiskam spiedienam brīdī, kad pamatojums šādai rīcībai nav līdz galam pārliecinošs. Tas varētu būt pieteikums ērai, kad monetārā politika var tikt pakļauta prezidenta gribai, radot ekonomikas pārkaršanas, paaugstinātas inflācijas un valūtu tirgu nestabilitātes riskus. Bažas par to radīja ļoti strauju zelta cenu kāpumu,” komentē P.Strautiņš.
Pašlaik aktuāls
Ķīnas jaunais piecgades plāns (2026 - 2030), kas paredz tālāku vadošo pozīciju nostiprināšanu svarīgākajās tehnoloģiju jomās, ambiciozu investīciju plānu īstenošanu, kas var palielināt pārmērīgo ražošanas jaudu problēmu, deflāciju pašā Ķīnā un nesabalansētas tirdzniecības attiecības ar pārējo pasauli.
Izejvielu cenas 2025. gadā pārsvarā samazinājās, lētāka kļuva nafta, graudi, vairāki citi pārtikas produkti, kas ietekmē patēriņa grozu arī Latvijā: sviests, kakao, apelsīnu sula. Pamazām lejup slīd arī sašķidrinātās gāzes cena. “Tas sola ievērojami zemāku inflāciju nākamgad, līdz tālākām ziņām. Taču par 24 % šogad pieaudzis S&P GSCI industriālo metālu indekss, to nosaka milzīgais pieprasījums datu centru būvniecībā un atjaunīgo resursu enerģētikā,” pauž ekonomists.
Tikmēr Latvijā IKP pieaugums 3. ceturksnī sasniedz 2,5% gadā. “Šis skaitlis nav izcils, taču varētu būt pieteikums ekonomikas cikliskās augšupejas fāzei. Veidojas labvēlīgi nosacījumi tam, lai augtu gan patēriņš (reālo algu kāpums, patērētāju noskaņojuma uzlabošanās, mājsaimniecību kreditēšana), investīcijas (ES fondu cikls, kreditēšana) un eksports (diezgan labvēlīga noieta tirgu prognožu mozaīka),” norāda P.Strautiņš.
Reģistrētais bezdarbs septembrī un oktobrī visos reģionos, izņemot Latgali, bija zem 5 % - kaut kas tāds nekad vēl nav pieredzēts. Ir virkne procesu, kas ilglaicīgi samazina bezdarba līmeni, kas ir sasniedzams, neradot dramatiskas problēmas ar inflāciju – mainās iedzīvotāju izvietojums valstī, pieaug izglītības un prasmju līmenis. Diemžēl arī iedzīvotāju skaita samazināšanās ir viens no faktoriem, pauž eksperts.
“Runājot par notikumiem nozarēs – apstrādes rūpniecība ar joni izgāja no recesijas. Aug apjomi, nozare modernizējas. Zīmīgs notikums bija Beļģijas armijas veiktais pārtvērējdronu pasūtījums Latvijas uzņēmumā Origin Robotics, nav zināma precīza summa, bet tā noteikti ir astoņciparu skaitlis – padsmit miljonu vai vairāk. Vairāku lielu investīciju projektu īstenošana, piemēram, ir sākta ražošana Latvijas Finiera meitasuzņēmuma Verems otrajā kārtā.
Vai var teikt, ka ir sākusies RailBaltica pamattrases būvēšana? Nu vismaz gatavošanās tam notiek, izpausmes dabā ir redzamas,“ 2025.gadu ekonomikā komentē Luminor bankas ekonomists.
Nodokļi kapitāla pieaugumam un Rīgas ūdens debija biržā
Savukārt SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs Oļegs Andrejevs norāda, ka Latvijas ekonomikā 2025. gads iezīmējās ar fundamentālām pārmaiņām.
“No vienas puses, valdība, īstenojot darbaspēka nodokļu reformu, veica būtiskas izmaiņas kapitāla nodokļos – iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme kapitāla pieaugumam un dividendēm tika paaugstināta no 20% uz 25,5%. No otras puses, vietējais kapitāla tirgus piedzīvoja pozitīvu vēsturisku notikumu – SIA Rīgas ūdens kļuva par pirmo pašvaldības kapitālsabiedrību, kas veiksmīgi startēja biržā Nasdaq Riga. Emitējot zaļās obligācijas, uzņēmums piesaistīja finansējumu publiskajā tirgū, un augstais pieprasījums apliecināja investoru gatavību ieguldīt vietējos infrastruktūras uzņēmumos,” pauž eksperts.
Tehnoloģiju pasaulē gads sākās ar satricinājumu – janvārī Ķīnas DeepSeek demonstrēja spēju radīt augstā līmeņa mākslīgo intelektu (AI) par niecīgām, salīdzinājumā ar ASV gigantiem, izmaksām. Tas īstermiņā izraisīja būtiski akciju cenu korekciju MI sektorā, un arī pacēla fundamentālu jautājumu, vai šajā nozarē ir nepieciešami tik lieli ieguldījumi. Tomēr šis DeepSeek šoks izrādījās īslaicīgs, un ASV tehnoloģiju giganti gada otrajā pusē atguva pozīcijas un sasniedza jaunas virsotnes, norāda O.Andrejevs.
Ģeopolitisko fonu ietekmēja politiskās pārmaiņas ASV. “Līdz ar Donalda Trampa atgriešanos prezidenta amatā, atjaunojās protekcionisma vilnis. Jaunu tarifu ieviešana un agresīva retorika radīja saspīlējumu starp ASV, Ķīnu un ES, mainot globālās piegādes ķēdes. Tikmēr Eiropā stratēģiskā virzība uz militārās ražošanas stiprināšanu padarīja aizsardzības industriju par vienu no straujāk augošajām nozarēm,” komentē SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs.
Saistītie raksti
Uzņēmuma naudas plūsma ir kā dzīvs organisms – reizēm tajā vērojami straujāki pieaugumi, citkārt – mierīgāka plūsma. Jebkurā gadījumā ir svarīgi, lai vienmēr būtu arī kādi brīvie līdzekļi, kas rada drošības sajūtu un veicina attīstību, līdz ar to aktuāls ir arī jautājums par šo līdzekļu uzglabāšanu tā, lai tie nezaudētu vērtību un vienlaikus būtu drošībā un viegli pieejami jebkurā brīdī.
Visvairāk lasīts
Jaunākās ziņas
Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem
Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu