No uzkrājumiem līdz pārticībai: Baltijas plāns, kā pārvērst naudu kapitālā

2024. gada decembrī Lietuvas mājsaimniecības banku noguldījumos turēja 25,7 miljardus eiro. Līdzīga situācija ir arī Latvijā un Igaunijā, kur uzkrājumi mērāmi vairāku desmitu miljardu apmērā. Taupīšana ir veselīga apdomības un uzticības pazīme finanšu sistēmai, taču, ja tik lieli līdzekļi paliek neieguldīti, tie rada maz vērtības gan ģimenēm, gan ekonomikai kopumā. Procentu likmēm atgriežoties normālā līmenī, pieaugs skaidras naudas uzglabāšanas izmaksas jeb neieguldīšanas cena. Jautājums vairs nav par to, vai cilvēki spēj krāt, bet gan par to, vai mēs spējam radīt uzticību un infrastruktūru, kas ļautu viņiem ieguldīt.

Vēsturiski Baltijas valstu iedzīvotāji ir devuši priekšroku taustāmiem aktīviem – mājokļiem, zemei vai automašīnām – un izturējušies piesardzīgi pret finanšu instrumentiem. Tikai neliela daļa mājsaimniecību pensiju uzkrājumus vai ieguldījumus finanšu tirgos uzskata par īstu bagātību.

Bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management un Norstat 2025. gada augusta aptauja atklāja, ka tikai 5 % Latvijas iedzīvotāju uzskata ieguldījumus akcijās, obligācijās vai fondos par vērtīgiem aktīviem, un tikai 15 % augstu vērtē savus pensiju uzkrājumus — lai gan tie tieši nosaka dzīves kvalitāti vecumdienās. Savukārt pusē gadījumu par lielāko bagātību tiek uzskatīts nekustamais īpašums. Šāda domāšana ierobežo kapitāla veidošanos. Ja pārāk liela likviditātes daļa ir iesaldēta neproduktīvos aktīvos, mūsu ekonomikas zaudē izaugsmes potenciālu, bet iedzīvotāji — salikto procentu efekta priekšrocības, ko sniedz laiks. “Bagātības” jēdziena pārdefinēšana — no tā, kas mums pieder, uz to, ko spējam vairot — ir viena no nozīmīgākajām šīs desmitgades kultūras pārmaiņām.

Visās trīs Baltijas valstīs darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma: valsts pensija (1. līmenis), obligātā uzkrājošā pensija (2. līmenis) un brīvprātīgie pensiju uzkrājumi (3. līmenis).

Dalība otrajā līmenī ir gandrīz universāla, taču aktīva pārvaldība joprojām ir zema. Daudzi cilvēki nezina, kur tiek ieguldīta viņu nauda, kādu ienesīgumu tā nes vai kā mainīt savu pensiju plānu. Visbiežāk neskaidrība par to, kā pārbaudīt vai pārvaldīt savus uzkrājumus, ir raksturīga sievietēm, jauniešiem un cilvēkiem ar zemāku izglītības līmeni.

Finanšu pratība nav abstrakts mērķis, bet gan iekļaujošas ekonomiskās izaugsmes pamats. 2023. gada “Eirobarometra” aptauja liecina, ka aptuveni piektā daļa Lietuvas iedzīvotāju savu finanšu zināšanu līmeni vērtē kā zemu, savukārt Latvijā Finanšu pratības indeksa rezultāti 18–19 gadu vecu jauniešu vidū turpina pasliktināties. Igaunija uzrāda labākus rezultātus, saglabājot stabili augstus OECD PISA finanšu pratības rādītājus. Tomēr pat tur daudzi iedzīvotāji neuzticas finanšu konsultantiem un izvēlas savus finanšu jautājumus risināt patstāvīgi.