Dzīves līdzsvars, finanšu labklājība, ieguldījumi un parādi: kā pareizi orientēties personīgo finanšu “jūrā”

Investīciju pasaulē tradicionāli ir dominējuši vīrieši, taču šī tendence palēnām mainās. Kā pierādījums tam ir Ketija Vuda (Cathie Wood), kura ir spējusi pierādīt sevi kā ārkārtīgi veiksmīgu investori un fondu pārvaldnieci pasaules mērogā.

Kāpēc mēs veicam investīcijas? Lai saglabātu un vairotu sava kapitāla pirktspēju, tādējādi atliekot savu patēriņu nākotnē. Ja mums neizdodas kapitālu saglabāt un vairot, tad būtībā mēs zaudējam daļu no savas nākotnes pirktspējas jeb samazinām patēriņu. Tieši tāpēc ir svarīgi ieguldīt, lai pelnītu un nevis lai atbalstītu.

Lai gan pasīvā investēšana kļuvusi populāra tieši pēdējo gadu laikā, tā nebūt nav jauns ieguldījumu veids. Tās pirmsākumi meklējumi jau pagājušā gadsimta 70. gados līdz ar indeksu fondu izveidi. Pretēji aktīvai investēšanai, pasīvās investēšanas pamatā ir uzskats, ka nav nozīmes mēģināt pārspēt tirgu ilgtermiņā, jo tas ir sarežģīti un prasa ieguldījumus, daudz būtiskāk ir precīzi atdarināt kāda konkrēta tirgus indeksa vai etalona ienesīgumu. Kādas varētu būt šāda investīciju veida priekšrocības, skaidro Arnis Miezis, Luminor bankas ieguldījumu pārvaldnieks.

“Festivāls” – šis vārds jau pats par sevi skan tā vienkārši, brīvi un draudzīgi. Tieši tāda ir arī Investoru festivālu ideja – satikties ne pārāk formālā gaisotnē, lai klātienē parunātu ar domubiedriem un rastu jaunas idejas turpmākiem ieguldījumiem.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrakai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitalu. Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu– aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Šodienas augstās EURIBOR likmes nozīmē to, ka uzņēmumi, kas emitē obligācijas, saviem investoriem piedāvā salīdzinoši augstas likmes. Storent gadījumā tie ir 10% gadā. Papildus tam uzņēmumiem jārēķinās ar stingriem kapitāla tirgus ierobežojumiem un standartiem, mārketinga un komunikācijas izmaksām. Kādēļ šādos apstākļos uzņēmējiem publiskais tirgus joprojām ir pievilcīgs?