FNA: Lielākos zaudējumus septembrī radījušas krāpnieciskas investīciju shēmas

Telefonkrāpšanas kategorijā septembrī īstenoti 95 gadījumi, salīdzinot ar 104 gadījumiem augustā un 226 gadījumiem jūlijā. Tajos izkrāpti 220 tūkstoši eiro – par 31% mazāk nekā augustā un par 64% mazāk nekā jūlijā. Finanšu iestādes septembrī novērsušas 52 šādus šādus krāpšanas mēģinājumus, nosargājot 599 tūkstošus eiro klientu naudas.

Investīciju krāpšanas kategorijā septembrī īstenoti 112 gadījumi, kuros izkrāpts 371 tūkstotis eiro, padarot to par būtiskāko krāpšanas veidu septembrī. Salīdzinājumā ar augustu, kad īstenoti 126 šādi gadījumi un izkrāpti 167 tūkstoši eiro, gadījumu skaits samazinājies, taču izkrāptā summa vairāk nekā dubultojusies. Vienlaikus finanšu iestādes novērsušas 562 investīciju krāpšanas mēģinājumus 328 tūkstošu eiro apmērā.

“ Telefonkrāpšanas radīto zaudējumu mazināšanās dod pamatu piesardzīgam optimismam. Tā liecina par telekomunikāciju nozarē ieviesto klientu aizsardzības pasākumu iedarbību, kā arī par tiesībsargājošo iestāžu panākumiem, pārtraucot krāpniecisko zvanu centru darbību Latvijā un ārvalstīs. Nozīmīgu ieguldījumu sniedz arī finanšu un citu nozaru uzņēmumu ieviestie risinājumi savlaicīgai klientu apkrāpšanas mēģinājumu atklāšanai, kā arī pašu iedzīvotāju prasme atpazīt šādus mēģinājumus. Tomēr jārēķinās, ka krāpnieki turpinās pielāgot savas metodes un meklēs jaunus veidus, kā cilvēkiem izkrāpt naudu. Tāpēc ikvienam jāsaglabā modrība. Pieņemot lēmumus par savu naudu, nedrīkst ļauties steigai vai emocijām,” uzsver FNA padomniece Eleonora Bušmane-Zvaigzne.

Mazāki zaudējumi telefonkrāpšanā nenozīmē, ka mazinājušies naudas izkrāpšanas riski kopumā. Kā CERT.LV norāda savā septembra pārskatā, krāpnieki turpina izmantot tālruņa zvanus, e-pastus, īsziņas, viltotas tīmekļvietnes un to reklāmas, uzdodoties par uzticamu iestāžu un uzņēmumu pārstāvjiem. Pārskatā izcelti arī gadījumi, kad bezmaksas tiešsaistes spēļu vietnēs ar maldinošām saitēm cilvēki tiek novirzīti uz krāpnieciskām vai inficētām vietnēm.

FNA atgādina: tas, ka zvanītājs vai ziņas sūtītājs zina jūsu vārdu, personas kodu vai citu patiesu informāciju, neapliecina viņa uzticamību. Tāpat piesardzīgi jāvērtē internetā sastopamie ieguldījumu piedāvājumi un solījumi, sevišķi tādi, kas sola ātru un garantētu peļņu.

No 2026. gada janvāra līdz septembrim finanšu iestādes novērsušas 14 579 naudas izkrāpšanas mēģinājumus 16,6 miljonu eiro apmērā. Savukārt 3912 īstenotajos gadījumos iedzīvotāji zaudējuši 10 miljonus eiro. Lielākie zaudējumi deviņos mēnešos joprojām saistīti ar telefonkrāpšanu – 5,4 miljons eiro.