Šogad augusi Latvijas iedzīvotāju interese par investīcijām, populārākā izvēle – pensiju 3. līmenis

Šī gada pirmie trīs ceturkšņi finanšu tirgos aizvadīti visnotaļ rāmi, ja salīdzinām ar to pašu periodu pērn. Tas gan nenozīmē, ka investoriem, tostarp pensiju pārvaldniekiem, šis bijis vienmuļš laiks. Gluži pretēji, šogad esam piedzīvojuši un novērojuši dažādus neierastus vai sen aizmirstus procesus, gan pozitīvus, gan negatīvus, kas atstājuši ietekmi arī uz pensiju plāniem Latvijā, savās pārdomās uzsver Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs.

Septiņas reizes gadā ECB padomes sapulces notiek Frankfurtē, bet reizi gadā ECB padome dodas uz kādu no eirozonas valstīm (Latvijā ECB vadība viesojās 2018. gada jūnijā). Pēc 15 gadu pārtraukuma šogad kārta atkal pienāca Grieķijai un sapulces rezultāts ir diezgan simbolisks – pirmā procentu likmju nepaaugstināšana kopš pagājušā gada jūlija. Grieķija ir eirozonas valsts ar visaugstāko parāda līmeni pret IKP (173%) un augot procentu likmēm ļoti strauji pieaug valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

Teju katrs otrais (56%) Latvijas iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 74 gadiem veic finanšu ieguldījumus savai nākotnei, liecina SEB bankas veiktās aptaujas dati*. Populārākie ieguldījumu mērķi visās Baltijas valstīs ir līdzīgi, tomēr atšķirīgas ir ieguldījumu instrumentu izmantošanas metodes un mērķi dažādās vecuma grupās.

Investīciju pasaulē bieži dzirdētais teiciens — “neliec visas olas vienā grozā” — trāpīgi raksturo vienu no ieguldīšanas pamatprincipiem: nepieciešamību diversificēt ieguldījumus. Tā nav tikai teorija — diversifikācija gadu gaitā ir pierādījusi sevi kā efektīvu rīcību praksē. Tā var palīdzēt pasargāt kapitālu finanšu tirgu svārstību laikā un vienlaikus piedāvā iespēju optimizēt peļņu ilgtermiņā. Viens no nesenākajiem piemēriem tam ir pēdējo mēnešu tirgus svārstības — kamēr ASV uzņēmumu akciju vērtība kritās, citos reģionos tika novērots kāpums.