Cenu pieaugums eirozonā, šķiet, sāk pierimt pēc tam, kad ir sasniedzis maksimumu. Jūlijā tas atkal samazinājās, šoreiz līdz 5.3%, salīdzinot ar jūnijā novēroto gada inflāciju 5.5% apmērā.
Saskaņā ar Eurostat datiem izdevumi pārtikai, alkoholam un tabakai eirozonā gada laikā pieauga par 10.8%, rūpniecības precēm – par 5.6%, bet pakalpojumiem – par 5.6%. Enerģijas izmaksas bija par 6.1% zemākas nekā gadu iepriekš.
Eiropas akcijas palikušas ASV putekļos. Arī attiecībā uz nākotni pesimisms par Eiropu aug. Savukārt uz ASV investori joprojām raugās ar lielām cerībām.
Šonedēļ Volstrītas analītiķi plaši komentēja Fitch lēmumu pazemināt ASV kredītreitingu un to, vai ASV FRS spēs realizēt “mīksto piezemēšanos”. Tika arī aicināts pievērst uzmanību akciju cenu aplēsēm, jo tās varot būt pārāk augstas.
Inflācija eirozonā jūlijā samazinājās, un jaunie izaugsmes rādītāji liecināja par ekonomiskās aktivitātes pieaugumu šā gada 2. ceturksnī, taču ekonomisti joprojām baidās, ka varētu būt iespējama lejupslīde.
Investīciju pasaulē bieži dzirdētais teiciens — “neliec visas olas vienā grozā” — trāpīgi raksturo vienu no ieguldīšanas pamatprincipiem: nepieciešamību diversificēt ieguldījumus. Tā nav tikai teorija — diversifikācija gadu gaitā ir pierādījusi sevi kā efektīvu rīcību praksē. Tā var palīdzēt pasargāt kapitālu finanšu tirgu svārstību laikā un vienlaikus piedāvā iespēju optimizēt peļņu ilgtermiņā. Viens no nesenākajiem piemēriem tam ir pēdējo mēnešu tirgus svārstības — kamēr ASV uzņēmumu akciju vērtība kritās, citos reģionos tika novērots kāpums.