Cenu pieaugums eirozonā, šķiet, sāk pierimt pēc tam, kad ir sasniedzis maksimumu. Jūlijā tas atkal samazinājās, šoreiz līdz 5.3%, salīdzinot ar jūnijā novēroto gada inflāciju 5.5% apmērā.
Saskaņā ar Eurostat datiem izdevumi pārtikai, alkoholam un tabakai eirozonā gada laikā pieauga par 10.8%, rūpniecības precēm – par 5.6%, bet pakalpojumiem – par 5.6%. Enerģijas izmaksas bija par 6.1% zemākas nekā gadu iepriekš.
Eiropas akcijas palikušas ASV putekļos. Arī attiecībā uz nākotni pesimisms par Eiropu aug. Savukārt uz ASV investori joprojām raugās ar lielām cerībām.
Šonedēļ Volstrītas analītiķi plaši komentēja Fitch lēmumu pazemināt ASV kredītreitingu un to, vai ASV FRS spēs realizēt “mīksto piezemēšanos”. Tika arī aicināts pievērst uzmanību akciju cenu aplēsēm, jo tās varot būt pārāk augstas.
Inflācija eirozonā jūlijā samazinājās, un jaunie izaugsmes rādītāji liecināja par ekonomiskās aktivitātes pieaugumu šā gada 2. ceturksnī, taču ekonomisti joprojām baidās, ka varētu būt iespējama lejupslīde.
Pensiju temats daudziem ir skaudrs, turklāt jaunāka gadagājuma cilvēkiem – maz aktuāls un šķietami sarežģīts. Drūmā aina ar Latvijas iedzīvotāju (ne)krāšanas paradumiem, sabiedrības novecošanu un faktu, ka šobrīd trešdaļa Baltijas pensionāru ir pakļauti nabadzības riskam, ir jāmaina, taču tas prasa arī katra nākotnes pensionāra iesaisti un rīcību jau šodien. Nereti paradumu maiņai ceļā stājas pašu aizspriedumi un dažādi mīti. Bet vai tajos ir arī kāds patiesības grauds?