Cenu pieaugums eirozonā, šķiet, sāk pierimt pēc tam, kad ir sasniedzis maksimumu. Jūlijā tas atkal samazinājās, šoreiz līdz 5.3%, salīdzinot ar jūnijā novēroto gada inflāciju 5.5% apmērā.
Saskaņā ar Eurostat datiem izdevumi pārtikai, alkoholam un tabakai eirozonā gada laikā pieauga par 10.8%, rūpniecības precēm – par 5.6%, bet pakalpojumiem – par 5.6%. Enerģijas izmaksas bija par 6.1% zemākas nekā gadu iepriekš.
Eiropas akcijas palikušas ASV putekļos. Arī attiecībā uz nākotni pesimisms par Eiropu aug. Savukārt uz ASV investori joprojām raugās ar lielām cerībām.
Šonedēļ Volstrītas analītiķi plaši komentēja Fitch lēmumu pazemināt ASV kredītreitingu un to, vai ASV FRS spēs realizēt “mīksto piezemēšanos”. Tika arī aicināts pievērst uzmanību akciju cenu aplēsēm, jo tās varot būt pārāk augstas.
Inflācija eirozonā jūlijā samazinājās, un jaunie izaugsmes rādītāji liecināja par ekonomiskās aktivitātes pieaugumu šā gada 2. ceturksnī, taču ekonomisti joprojām baidās, ka varētu būt iespējama lejupslīde.
Pēdējos gados obligāciju investīcijas ir kļuvušas par arvien populārāku un plaši atzītu finansējuma piesaistes veidu Baltijas valstīs. Šis finansēšanas instruments ir pierādījis sevi kā efektīvu metodi, kā atbalstīt salīdzinoši lielus uzņēmumus, kas šo kapitālu izmanto savas izaugsmes finansēšanai. Latvijā obligācijas ir emitējuši, piemēram, tādi pazīstami uzņēmumi kā Mapon, Grenardi un AirBaltic.