Inflācija eirozonā samazinājās, bet ECB joprojām ir modra
Eirozonas inflācija martā samazinājās līdz 6.9%, bet pamatā esošie rādītāji joprojām bija augsti, radot bažas Eiropas Centrālajā bankā (ECB) par cenu spiediena saglabāšanos.
Eiropas Centrālās bankas vadītāja Kristīne Lagarda
Foto: Reuters/Scanpix
Eurostat trešdien paziņoja, ka patēriņa cenu inflācija 20 eirozonas valstīs samazinājusies no 8.5% līdz 6.9%. Galvenais dzinējspēks bija straujais enerģijas izmaksu kritums, jo dabasgāzes cena turpina kristies pēc straujā kāpuma pirms gada saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Gaidāms, ka augstā inflācija eirozonā tuvākajos mēnešos mazināsies, piektdien sacīja Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāja Kristīne Lagarda (Christine Lagarde), vienlaikus brīdinot, ka saglabāsies liela nenoteiktība.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) politikas veidotāji trešdien aicināja palielināt likmes, taču piedāvāja pretrunīgus viedokļus par to, cik liels palielinājums ir nepieciešamas, liekot domāt, ka debates par bankas nākamo soli vēl turpināsies, vēsta Reuters.
Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir jāturpina procentu likmju paaugstināšana, sacīja ECB padomes loceklis, Nīderlandes centrālais baņķieris Klāss Knots (Klaas Knot).
Investīciju pasaulē bieži dzirdētais teiciens — “neliec visas olas vienā grozā” — trāpīgi raksturo vienu no ieguldīšanas pamatprincipiem: nepieciešamību diversificēt ieguldījumus. Tā nav tikai teorija — diversifikācija gadu gaitā ir pierādījusi sevi kā efektīvu rīcību praksē. Tā var palīdzēt pasargāt kapitālu finanšu tirgu svārstību laikā un vienlaikus piedāvā iespēju optimizēt peļņu ilgtermiņā. Viens no nesenākajiem piemēriem tam ir pēdējo mēnešu tirgus svārstības — kamēr ASV uzņēmumu akciju vērtība kritās, citos reģionos tika novērots kāpums.