4. ceturksnī IKP pieauga par 0.3%, savukārt salīdzinot ar 2021.gada 4. ceturksni, tas saglabājās iepriekšējā gada līmeni. Rezultātā pērn IKP pieaugums bija 1.8% apmērā, ziņo Centrālā statistikas pārvalde.
Pēc provizoriskām aplēsēm kritums bija ražojošajās nozarēs par 3.3%, ko, visticamāk, ietekmēja jau vairākus ceturkšņus lejupslīdē esošā būvniecība. Pakalpojumu nozarēs bija pieaugums par 0.7%. Kāpumu lielā mērā nodrošināja iedzīvotāju aktīvais patēriņš un iepriekšējā gada ierobežojumu fons. Kluss periods patēriņā solās gada pirmie mēneši.
Latvijas Banka publiskojusi jaunākās, 2022.gada decembra, makroekonomiskās prognozes. Tās izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos, ko rada Krievijas sāktā kara neprognozējamā virzība un ar to saistītā globālo cenu attīstība, it īpaši energoresursu cenu jomā.
Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu šogad vien Vācijas ekonomikai izmaksās aptuveni 175 mljrd. dolāru, pirmdien savus aprēķinus paziņojuši Ķelnes Ekonomikas institūta, ziņo sabiedriskā raidorganizācija Deutsche Welle.
Lielbritānijas ekonomika novembrī negaidīti pieaugusi, liecina piektdien publiskotie oficiālie dati, taču analītiķi joprojām uzskata, ka valsts, kas šogad saskaras ar dzīves dārdzības krīzi, iegrims recesijā.
Pēdējo sešu mēnešu notikumus akciju tirgos varētu raksturot kā izbraucienu amerikāņu kalniņos, kur pārmērīgs investoru optimisms mijas ar bažām un bailēm. Nozīmīga ietekme šādam investoru noskaņojumam bijusi Donaldam Trampam un viņa jaunās administrācijas lēmumiem, kas pamatīgi sašūpojuši diplomātiskās saites, globālo ekonomiku un līdz šim vispārpieņemto lietu kārtību. Turklāt četru gadu prezidentūras termiņš ir tikai pašā starta taisnē. Tāpēc pamatots ir investoru jautājums, tostarp Latvijā - kur šobrīd investēt ir mazākais risks un lielākās peļņas iespējas?