4. ceturksnī IKP pieauga par 0.3%, savukārt salīdzinot ar 2021.gada 4. ceturksni, tas saglabājās iepriekšējā gada līmeni. Rezultātā pērn IKP pieaugums bija 1.8% apmērā, ziņo Centrālā statistikas pārvalde.
Pēc provizoriskām aplēsēm kritums bija ražojošajās nozarēs par 3.3%, ko, visticamāk, ietekmēja jau vairākus ceturkšņus lejupslīdē esošā būvniecība. Pakalpojumu nozarēs bija pieaugums par 0.7%. Kāpumu lielā mērā nodrošināja iedzīvotāju aktīvais patēriņš un iepriekšējā gada ierobežojumu fons. Kluss periods patēriņā solās gada pirmie mēneši.
Latvijas Banka publiskojusi jaunākās, 2022.gada decembra, makroekonomiskās prognozes. Tās izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos, ko rada Krievijas sāktā kara neprognozējamā virzība un ar to saistītā globālo cenu attīstība, it īpaši energoresursu cenu jomā.
Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu šogad vien Vācijas ekonomikai izmaksās aptuveni 175 mljrd. dolāru, pirmdien savus aprēķinus paziņojuši Ķelnes Ekonomikas institūta, ziņo sabiedriskā raidorganizācija Deutsche Welle.
Lielbritānijas ekonomika novembrī negaidīti pieaugusi, liecina piektdien publiskotie oficiālie dati, taču analītiķi joprojām uzskata, ka valsts, kas šogad saskaras ar dzīves dārdzības krīzi, iegrims recesijā.
Investīciju pasaulē bieži dzirdētais teiciens — “neliec visas olas vienā grozā” — trāpīgi raksturo vienu no ieguldīšanas pamatprincipiem: nepieciešamību diversificēt ieguldījumus. Tā nav tikai teorija — diversifikācija gadu gaitā ir pierādījusi sevi kā efektīvu rīcību praksē. Tā var palīdzēt pasargāt kapitālu finanšu tirgu svārstību laikā un vienlaikus piedāvā iespēju optimizēt peļņu ilgtermiņā. Viens no nesenākajiem piemēriem tam ir pēdējo mēnešu tirgus svārstības — kamēr ASV uzņēmumu akciju vērtība kritās, citos reģionos tika novērots kāpums.