Šveices muita publicējusi kārtējās statistikas datus par zelta importu un eksportu. No tā izriet, ka 2022. gada septembrī no Šveices uz Āzijas valstīm tika eksportētas vairāk nekā 150 tonnas zelta, ziņo Tavex.
Zelta cena piedzīvo korekcijas periodu, ko Āzijas valstis veiksmīgi izmanto, lai nākotnē izdevīgi papildinātu savas rezerves. Kāpēc būtu jāvērtē galvenokārt Šveices statistikas datus? Galvenokārt tāpēc, ka tieši Šveice, kuras teritorijā atrodas lielākās dārgmetālu pārstrādes rūpnīcas, nodrošina līdz pat 2/3 no pasaules pieprasījuma pēc fiziskā investīciju zelta.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Šobrīd zelta cena koriģējas uz spēcīgā ASV dolāra fona, bet eiro izteiksmē zelta cenai joprojām ir labs pirmā pusgada rezultāts. Bet no kā tad kopumā ir atkarīga celta cena un kādi faktori to ietekmē? Skaidro Tavex eksperti.
Zelta cena vakar ir samazinājusies gandrīz par procentu, un dzeltenais metāls krītas jau otro mēnesi pēc kārtas. Dolāra kursa kāpums un Amerikas Savienoto valstu (ASV) obligāciju kāpums, kam bijusi lielāka ietekme nekā inflācijas paātrināšanās, radīja spiedienu uz zeltu, vēsta Reuters.
Rietumu stingrāko sankciju dēļ pret Krieviju investori un tirgotāji virzās uz drošākiem aktīviem. Zelts ir viens no tiem. Kopš gada sākuma metāla vērtība ir pieaugusi par 7,5%, sasniedzot 1935 USD par unci.
Investīciju pasaulē bieži dzirdētais teiciens — “neliec visas olas vienā grozā” — trāpīgi raksturo vienu no ieguldīšanas pamatprincipiem: nepieciešamību diversificēt ieguldījumus. Tā nav tikai teorija — diversifikācija gadu gaitā ir pierādījusi sevi kā efektīvu rīcību praksē. Tā var palīdzēt pasargāt kapitālu finanšu tirgu svārstību laikā un vienlaikus piedāvā iespēju optimizēt peļņu ilgtermiņā. Viens no nesenākajiem piemēriem tam ir pēdējo mēnešu tirgus svārstības — kamēr ASV uzņēmumu akciju vērtība kritās, citos reģionos tika novērots kāpums.