Luminor grupas vadītājs Pīters Boseks uz Baltijas akciju tirgus nākotni raugās visai optimistiski, liecina viņa teiktais intervijā Lietuvas Verslo Zhinios.

- Luminor birojs.
- Foto: Andras Kralla
Fragments no intervijas ar P. Boseku:
Labā ziņa ir tā, ka aug starptautiskā interese par kapitāla tirgiem Baltijas reģionā. Ikviens zina, ka ekonomika šeit aug straujāk nekā citviet Eiropā. Turklāt šis pieaugums ir ne tikai spēcīgs, bet arī “caurspīdīgs un uzticams”. Manuprāt, tas dod pozitīvu stimulu. Kapitāla tirgi meklē kvalitatīvus pirkumus. Un šis reģions patiešām var piedāvāt kvalitatīvus, labi novērtētus finanšu aktīvus.
Mēs arī redzam, ka lielāki uzņēmumi sāk emitēt obligācijas, kas ir pieprasītas. No ekonomiskā viedokļa raugoties, šī ir ļoti veselīga situācija. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Eiropas ekonomika ir pārāk atkarīga no bankām. Jūs varbūt esat pārsteigts, dzirdot to no baņķiera. Bet, paskatoties uz ASV, mēs redzam pilnīgi pretējo. Tur uzņēmumi vien 25% finansējumu piesaista ar banku starpniecību un 75% - ar kapitāla tirgus palīdzību. Tas varbūt ir nedaudz neprecīzi, bet Eiropā proporcija ir pretēja.
Ja es būtu kāda liela uzņēmuma īpašnieks, būtu ļoti ieinteresēts tajā, lai man būtu dažādi finansējuma avoti un es nebūtu atkarīgs vien no savas bankas. Kā banka es, protams, vēlētos būt pats svarīgākais partneris. Taču domāju, ka mums vajadzētu būt nedaudz gudrākiem un atbalstīt klientus viņu biznesa attīstībā. Jo, ja bizness ir veselīgs, arī es kā banka gūšu no tā labumu.
Es domāju, ka parādu tirgū mēs redzēsim izaugsmi. Mūsu mērķis Luminor ir arī palīdzēt izveidot otrreizējo tirgu, jo tas ir būtiski, lai institucionālajiem klientiem būtu likvīds tirgus. Tas ir priekšnoteikums tiem, kas vēlas veikt lielākus pirkumus. Mēs redzam arī akciju kultūras veidošanos vietējās biržās. Joprojām nelielos daudzumos. Tā ir visa ir Eiropas problēma. Salīdzinot ar anglosakšu pasauli, krājumu kultūru kopumā te ir iespējams uzlabot. Kopš Apvienotās Karalistes aiziešanas mums nav lielu biržu. Cenšas Amsterdama un arī Frankfurtei klājas labi. Bet citur ir daudz ko uzlabot.
Atsevišķu uzņēmumu akciju pirkšana var būt jautra, lai gan tas ne vienmēr ir tas pats gudrākais lēmums. Visā Eiropā mēs redzam centienus iegādāties tieši vietējo uzņēmumu akcijas. Ja uzņēmumi ir pazīstami, tā ir zināma priekšrocība.
Tomēr diversifikācijas ziņā šis, iespējams, nav labākais risinājums. Tāpēc mēs vēlamies piedāvāt aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumus par zemām izmaksām. Tas seko lielām pārmaiņas šajā segmentā pēdējo desmit gadu laikā. Rodas iespējas piedāvāt ļoti gudrus produktus par salīdzinoši zemām izmaksām.
Biržā tirgotie indeksu fondi (ETF) varētu būt izeja. Šobrīd, zinot nestabilitāti tirgos, uz galda gan nevajadzētu likt ārkārtīgi lielas summas. Tomēr regulāras investīcijas ar mazām summām, manuprāt, ir labs risinājums pašreizējā tirgus situācijā.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Pēdējo sešu mēnešu notikumus akciju tirgos varētu raksturot kā izbraucienu amerikāņu kalniņos, kur pārmērīgs investoru optimisms mijas ar bažām un bailēm. Nozīmīga ietekme šādam investoru noskaņojumam bijusi Donaldam Trampam un viņa jaunās administrācijas lēmumiem, kas pamatīgi sašūpojuši diplomātiskās saites, globālo ekonomiku un līdz šim vispārpieņemto lietu kārtību. Turklāt četru gadu prezidentūras termiņš ir tikai pašā starta taisnē. Tāpēc pamatots ir investoru jautājums, tostarp Latvijā - kur šobrīd investēt ir mazākais risks un lielākās peļņas iespējas?