ASV tirgū laidīs 50 miljonus barelus ar stratēģiskajām naftas rezervēm

Tas ir bezprecedenta lielvalstu solis, lai apturētu straujo naftas cenu kāpumu un padarītu degvielu lētāku patērētājiem. Enerģijas krīze Eiropā un Āzijā ir saasinājusi arī šo reģionu ekonomiskos izaicinājumus.

Šādi paziņojumi gan naftas tirgu sākotnēji īsti satricinājuši nav. Brent jēlnaftas cena šodien pat ir pakāpusies līdz 82,4 dolāriem par barelu.

Tiek norādīts, pēc daudzu domām, lielvalstu ieguldījums savu stratēģisko rezervju brīvlaišanā bijis mazāks, nekā gaidīts.

Tāpat daudz tiek spriests par to, ko šādā realitātē darīs vadošie jēlnaftas ieguvēji. Vērojamas runas par to, ka savu naftas ieguvi, lai cenas noturētu augstas, mazākos tempos tad kāpinās OPEC+ veidojums.

Naftas cena pēdējā pusotra gada laikā ir strauji pieaugusi, veicinot inflāciju, kas teju visur kļuvusi par lielu problēmu. Šāda naftas rezervju mobilizācija notiek laikā, kad ASV prezidents Džo Baidens saskaras ar augstāko inflāciju pēdējo trīs gadu desmitu laikā. Tas ir sācis ietekmēt arī Baidena reitingus un kavē ekonomikas atveseļošanos no pandēmijas. Baidena administrācija otrdien solīja, ka viņiem joprojām ir instrumenti, lai apturētu naftas cenu pieaugumu.