Eiropas Komisija teic, ka inflācijas sāpe pāries

Vecā kontinenta cenu stabilitātes sargs – Eiropas Centrālā banka - mēģina reģiona sabiedrības pārliecināt, ka šāda inflācijas uguņošana būs vien pagaidu parādība. Proti, patēriņa cenu spiedienam, risinoties šobrīd aktuālajiem piegāžu traucējumiem un noplokot enerģijas un citu izejvielu cenu pieaugumam, nākotnē vajadzētu mazināties. Protams, runāt par kādiem konkrētiem termiņiem mēdz būt izaicinoši, lai gan nu, piemēram, arī Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar savām jaunākajām aplēsēm, kas paredz, ka inflācija paaugstināta varētu būt arī nākamajā gadā. Tikmēr 2023. gadā tai tiek paredzēts visai straujš kritums.

EK nu paredz, ka 2022. gada inflācija Latvijā atradīsies pie 3,6% atzīmes. Savukārt 2023. gadā tai tiek paredzēts kāpums vien par 0,8%. "Importētās enerģijas augstā cena paātrinās inflāciju, kas, domājams, saglabāsies salīdzinoši augsta 2022. gadā, jo cenu kāpums pārņems arī citas ekonomikas nozares. Tomēr ir sagaidāms, ka inflācija nākotnē palēnināsies," teikts komisijas ziņojumā.

Inflācijas straujais kāpums galvenokārt tiek skaidrots ar straujo energoresursu cenu kāpumu. Lai arī Eiropas Komisija šādu patēriņa cenu pieaugumu sauc par pārejošu, šķiet, jau tagad šāda inflācijas "pārejamība", šķiet, ir ievilkusies. Ir arī ekonomisti, kas apšauba šādu varas iestāžu uzstādījumu.

EK publicēja arī citas savas Latvijas nozīmīgāko ekonomisko indikatoru aplēses. EK lēš, ka mūsu tautsaimniecība šogad būs pieaugusi par 4,7%, kur nākamgad tā iespēs augt pat vēl straujāk – par 5%. Savukārt 2023. gadā Latvijas tautsaimniecības pieaugums nedaudz sabremzēšoties – līdz 4%. EK rēķina, ka pagājušogad Latvijas IKP saruka par 3,6%.

Tāpat kritums tiek paredzēts mūsu valsts bezdarbam. EK sagaida, ka no pagājušā gada 8,1% tas Latvijai 2023. gadā būs sarucis līdz 6,6%.

Šajā pašā laikā EK arī teic, ka uzlabosies Latvijas budžeta deficīta bilde, kur šāds budžeta deficīts mūsu valstij no šā gada 9,5% 2022. gadā būs saplacis līdz 4,2% un 2023. gadā – vien līdz 2%. Tādējādi arī Latvijas valdības parāda attiecībai pēc nākamā gada virsotnes pie 50,7% atzīmes no IKP 2023. gadā tiek paredzēts neliels kritums līdz 49,8% no IKP.

Šonedēļ inflācija tika nomērīta arī otrā pusē Atlantijas okeānam. ASV patēriņa cenas iepriekšējā mēnesī palielinājušās straujākos tempos vairāk nekā 30 gados. Pieejamie dati liecina, ka inflācija ASV nu sasniegusi varenus 6,2%, kas ir visvairāk kopš 1990. gada. Turklāt maz kas liecina, ka inflācija gan ASV, gan Eiropā būtu sasniegusi savu pīķi.

Lai nu kā – EK paredz, ka inflācija savu maksimumu sasniegs šogad, kur nākamgad tā visā eirozonā atradīsies pie visai zemas 2,2% atzīmes, bet savukārt 2023. gadā tā jau būs noplanējusi līdz 1,4%. Jāpiebilst gan, ka vēl iepriekšējās EK aplēses paredzēja, ka inflācija līdz 1,4% monetārajā reģionā būs sarukusi jau nākamgad.

EK arī prognozē, ka eirozonas IKP šogad augs par 5% un nākamgad – par 4,3%. Savukārt 2023. gadā tas palielināšoties par 2,4%.