Palielinās Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri investē finanšu instrumentos

Esmu gatava ķeties pie akciju iegādes. Bet ko un cik pirkt? Cik daudz viena uzņēmuma akciju iegādāties? Varbūt labāk tomēr uzreiz diversificēt portfeli un iegādāties nelielu skaitu dažādu uzņēmumu akciju? Tāds ir mans nākamais jautājums.

Mūsdienās ir stilīgi būt “caurspīdīgam”. Slavenības un lielu uzņēmumu prezidenti publiski atzīstas jaunības grēkos. Pat politiķi, laiku pa laikam, birdina asaras, iepriekš pārliecinājušies, ka televīzijas kameras ir vērstas tieši uz viņiem. Nevērtēsim šīs atklātības un asaru patiesos iemeslus, jo jebkurā gadījumā “caurspīdīgums” ir tikai apsveicams un kāpēc gan šai tendencei nepievienoties? Plašākās pārdomās par mūsdienu dzīvi un tās ietekmi uz investīcijām dalās Oļegs Jemeļjanovs, Swedbank Finanšu tirgus daļas investīciju jomas vadītājs.

Baltijas kapitāla tirgum ir liels attīstības potenciāls, savukārt Latvija no visām trīs Baltijas valstīm varētu veikt lielāko izrāvienu vairāku faktoru dēļ – tā ir viena no daudzajām atziņām, ko sev līdzi varēja paņemt pagājušā nedēļā notikušās konferences Baltic Capital Markets dalībnieki. Ieskatāmies dziļāk konferencē gūtajās atziņās!

“Festivāls” – šis vārds jau pats par sevi skan tā vienkārši, brīvi un draudzīgi. Tieši tāda ir arī Investoru festivālu ideja – satikties ne pārāk formālā gaisotnē, lai klātienē parunātu ar domubiedriem un rastu jaunas idejas turpmākiem ieguldījumiem.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrakai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitalu. Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu– aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Šodienas augstās EURIBOR likmes nozīmē to, ka uzņēmumi, kas emitē obligācijas, saviem investoriem piedāvā salīdzinoši augstas likmes. Storent gadījumā tie ir 10% gadā. Papildus tam uzņēmumiem jārēķinās ar stingriem kapitāla tirgus ierobežojumiem un standartiem, mārketinga un komunikācijas izmaksām. Kādēļ šādos apstākļos uzņēmējiem publiskais tirgus joprojām ir pievilcīgs?